te

peacemaker @ 03:47 pm: Stulbākais, ka tā ir visu laiku. Ikreiz pēc līdzīgām situācijām pāris dienas piebremzēju, bet tad atkal prātā iešaujas neatliekama doma, un atsāku traukties cauri pilsētai ar nodurtu galvu, aktīvi žestikulējot un zem deguna murminot kaut ko, kas no malas droši vien izklausās pēc buramvārdiem. Un pēc laika saņemu ziņu draugos, ka kāds ir apvainojies, jo esmu viņam aizšāvies garām, pat neapsveicinoties. Ej nu pēc tam iestāsti, ka ar patiesu prieku un interesi būtu pļāpājis kaut līdz rītausmai, ja vien būtu viņu pamanījis un izrāvies no sava thought loop. Par laimi, vismaz tuvākie draugi mani pazīst pietiekami labi.

Jā, un pie viena atvainojos, ja kādreiz neesmu pamanījis kādu no pazīstamajiem cibiņiem. Es jūs visus mīlu un labprāt pārgulētu ar visiem kopā vai katru atsevišķi. U.t.t.