: abstrakcija
Skatoties retrospektīvi, viena no spēcīgākajām mākslas ietekmēm pēdējos gados man ir bijušas Kandinska gleznas. Tajās bija ideāls "nekā" un "kaut kā" sajaukums - stāvot pie tāda liela audekla, smadzenes izmisīgi metas pēc zemapziņas palīdzības, lai sameikotu sensu no priekšā esošās ainas. Tad apziņa paliek tukša, un tu - pliks, pēkšņi sajuzdams pasaules smagumu, par kuru visu laiku centies nedomāt un nejust.
Par to atcerējos pēc komentāriem par jauno stāstu abstraktumu - gan satori, gan privāti iedotajos. Man patīk abstrahētība, un, manuprāt, arī tekstos tajā ir liels spēks. Taču tā virve starp "kaut ko" un "neko" ir grūti noejama, neiekrītot vienkāršā stāstā bez svarīga konteksta (vienā pusē) vai skicē bez tramplīna prāta & emociju lēcieniem (otrā).
Skatoties retrospektīvi, viena no spēcīgākajām mākslas ietekmēm pēdējos gados man ir bijušas Kandinska gleznas. Tajās bija ideāls "nekā" un "kaut kā" sajaukums - stāvot pie tāda liela audekla, smadzenes izmisīgi metas pēc zemapziņas palīdzības, lai sameikotu sensu no priekšā esošās ainas. Tad apziņa paliek tukša, un tu - pliks, pēkšņi sajuzdams pasaules smagumu, par kuru visu laiku centies nedomāt un nejust.
Par to atcerējos pēc komentāriem par jauno stāstu abstraktumu - gan satori, gan privāti iedotajos. Man patīk abstrahētība, un, manuprāt, arī tekstos tajā ir liels spēks. Taču tā virve starp "kaut ko" un "neko" ir grūti noejama, neiekrītot vienkāršā stāstā bez svarīga konteksta (vienā pusē) vai skicē bez tramplīna prāta & emociju lēcieniem (otrā).
:
Kā var apliecināt mani agrākie čatlogi, masturbēšana ārpus privātās sfērās ir automātiski smieklīga lieta, tomēr iekš Portnoy's Complaint tās ir tik daudz, ka smiekli kļūst sāpīgi.
:
Ā, par UK mūzikas scēnu: pagājušonedēļ biju aizgājis uz vienu pabu, kur solīja pirms desmit gadiem Oasis uzslavētu grupu (es oasis esmu dzirdējis divas dziesmas). Bārmenim tā bija pirmā darbdiena, biļešu tirgotājs bija ļoti lapočka, klausītāju - sākumā ap desmit, tad visi četrdesmit. Pirms viņiem bija divi iesildītāji: serbu grupa vienas meitenes sastāvā, jo pārējie esot "nobijušies". Tad nu viņa kāpa uz skatuves un nomočīja piecas rokdziesmas uz diviem akordiem ar bailīgu dziedājumu. Pabeigusi, viņa papļāpāja ar resnu gīkiskuma iemiesojumu, tad vēl pāris citiem puišiem un pēc pusstundas devās tālāk desmit džeku pavadībā. Ne viņa, ne nākamie - normāla meat & potatoes grupa, no kuras dziesmām neko neatceros - nepalika uz hedlaineriem, kas bija neslikts lēmums.
Vēlāk tualetē vienam citam sacīju, ka nekur viņi netiks. "Viņi jau ir tikuši," viņš atbildēja. "Un kopš tā laika tikai lejā," es teicu, nopriecājies par savu atjautību, jo džeks pasmaidīja un piekrita. Pēc vēl vienas dziesmas es aizgāju.
Labākais tās grupas koncertā bija solista sarkanā šalle, kuru viņš bija valšķīgi apmetis ap kaklu, un berete, kur viņš nepārtraukti cilāja, starp dziesmām smīkņādams pieminot Oasis. Viņš mēģināja dziedāt Kokeriskā rūcienā, un jāatzīst, ka tas sanāca ne sliktāk kā Reinikam. Vismaz resnais basists vienā dziesmā varēja uzšredot, kamēr metru no skatuves klausītāji dzina biljardu.
Vēlāk tualetē vienam citam sacīju, ka nekur viņi netiks. "Viņi jau ir tikuši," viņš atbildēja. "Un kopš tā laika tikai lejā," es teicu, nopriecājies par savu atjautību, jo džeks pasmaidīja un piekrita. Pēc vēl vienas dziesmas es aizgāju.
Labākais tās grupas koncertā bija solista sarkanā šalle, kuru viņš bija valšķīgi apmetis ap kaklu, un berete, kur viņš nepārtraukti cilāja, starp dziesmām smīkņādams pieminot Oasis. Viņš mēģināja dziedāt Kokeriskā rūcienā, un jāatzīst, ka tas sanāca ne sliktāk kā Reinikam. Vismaz resnais basists vienā dziesmā varēja uzšredot, kamēr metru no skatuves klausītāji dzina biljardu.