Maniem parastajiem šejienes sarunu biedriem pievienojies arī, šķiet, poļu sētnieks. Viņš parasti rītos strādā uz kalna, kura galā atrodas mana grāmatnīca, tāpēc satikšanās garantēta. Noceļu cepuri, noņemu austiņas, sasveicināmies, "laiciņš šodien tīri labs, vai ne?" (ārā smidzina) "jā, tikai sasvīst sanāk, kāpjot kalnā" "es gan lejā dodos" "ā, tas jau vieglāk" "jāā" "nu tad labs ir" "turies!" "turies!" :
Domāju, ka mums abiem diena no tā paliek mazliet patīkamāka.
Domāju, ka mums abiem diena no tā paliek mazliet patīkamāka.