te

Archive

October 23rd, 2010

12:52 pm: Mans jaunais mīļākais dzīvnieciņš. Ēd sakņaugus, savus nomirušos bērneļus un pašu izkārnījumus, dzīvo desmitreiz ilgāk kā līdzīga izmēra žurkas, ir imūns pret vēzi* un ķīmiskām sāpēm, dzīvo līdzīgās komūnās kā bites ar vienu mātīti & pāris tēviņiem, daudziem karavīriem, kopējiem un ēdiena gādātājiem, var iztikt ar 5% CO2 un 10% O2 atmosfērā, nav menopauzes** (mātītes rada bērnus līdz pat mūža beigām), osteoporozes, senilitātes un citu vecuma kaišu. Tiesa, zobi viņiem aug cauri lūpam un ķermeņa temperatūru viņi regulē tikai, sanākot kopā vai attālinoties no pārējiem. Jā, un izskatās šādi:



* t.i., tik rezistants, ka līdz šim nav gadījies panākt, lai viņš savēžojas.

** tiesa, es negribu iztēloties mensturējošu plikžurku.

Powered by Sviesta Ciba