:
Bet vēl citreiz Uzgrieznis gribēja būt skrūvgriezis. Viņam patika skrūves, bet bija apnicis vienmēr būt apakšā. Viņš kāroja tās sagrābt un vienkārši ieskrūvēt, kur pienākas, nevis rūpēties par noturēšanu. Tā kā pienāktos kārtīgam instrumentam.
Viņš uz skrūvgriezi skatījās caurām dienām, skatījās un sapņoja, iztēlojās sevi tā vietā. Viņš būtu izveicīgāks, spēcīgāks, prasmīgāks... Viņš būtu īsts skrūvju griezis, grieztu tās līdz reiboņiem un krišanai - viņa rokās, protams. Vajadzēja tikai vienu vienīgu iespēju.
Kad beidzot viņu izņēma no lādītes, lai liktu lietā, Uzgrieznis gandrīz uzgavilēja - pat mazliet ietrīsējās. Bet tad viņu nolika pie sienas un uzmauca skrūvei, un pasaka bij galā.
Viņš uz skrūvgriezi skatījās caurām dienām, skatījās un sapņoja, iztēlojās sevi tā vietā. Viņš būtu izveicīgāks, spēcīgāks, prasmīgāks... Viņš būtu īsts skrūvju griezis, grieztu tās līdz reiboņiem un krišanai - viņa rokās, protams. Vajadzēja tikai vienu vienīgu iespēju.
Kad beidzot viņu izņēma no lādītes, lai liktu lietā, Uzgrieznis gandrīz uzgavilēja - pat mazliet ietrīsējās. Bet tad viņu nolika pie sienas un uzmauca skrūvei, un pasaka bij galā.