:
A citos sensenos laikos bija uzgrieznis, kurš gribēja būt stārķis. Saimnieks pazaudēja viņu zālājā pie lapenes, kad skrūveja tai vējarādītāju. Tā nu viņš tur gulēja zālītē, skatījās augšup un sapņoja tikt uz jumta, virs visām skrūvītēm un uzgriežņiem, varbūt pat stārķim draugos... Protams, tas nenotika. Kāds vardes meklējošs stārķis viņu gan kļūdas pēc norija, bet nepaguva ne pāris soļus nolidot, kā pagalam bija, un uzgrieznis atkal uz zemes gulēja. Bet viņš pats to nezināja - neredzēja tak - un dzīvoja laimīgi līdz mūža galam.
Tā vot.
Tā vot.