:
Pirmais izgājiens jaunā dzīvokļa meklējumos beidzies ar manu apmaldīšanos ārpus kartes robežām tā, ka atpakaļceļu līdz pieturai atradu tikai pēc pusstundas. Labi, ka neesmu viens meklētājs, un viss nav pa tukšo. Atgādina bērnību, kad pat tuvējā divu tūkstošu mazpilsēta šķita neatšķetināms ielu mudžeklis ar augstām, bijību un bailes rosinošām svešām ēkām, kokiem un cilvēkiem. Patiesībā līdzīgi bija arī ciemā - tiekot līdz viensētām bija skaidrs, ka atpakaļceļu visdrīzāk tik drīz neatradīšu. Tāpēc vienmēr staigāju ar kādu draugu, muldot visu, kas nāca prātā. Tāda lietu kārtība apmierināja abus, un es varēju netraucēti klaiņot savā prātā, iepazīstot to un veidojot aizvien jaunus savienojumus.
Ir tomēr lietas, kas nemainās.
Ir tomēr lietas, kas nemainās.