te

05:53 pm: Pastaigājoties izdomāju vairākus vairāklappušu cibierakstus, bet tagad, piesēžoties pie datora, saprotu, ka vairs nav jēgas tos rakstīt, jo visi jau ir uzrakstīti*. Tāpēc tā vietā (lai aizpildītu jau rezervēto ētera laiku) varu atklāt, ka šurpceļā pie kādas taciņas pamanīju zālē nomestu roltonu eļļas paciņu.

* ok, tā nav tiesa - man vnk kādu nedēļu+ jau pieriebies rakstīt, runāt, domāt & eksistēt. un, jo vairāk to visu daru, jo vairāk pieriebjas. tik žēl, ka tādēļ reizēm cieš apkārtējie. jāpazūd sevī.