te

01:34 pm: Sapņoju, ka esmu ieradies mājās. Atceros tikai to, ka tēvs bija sagumis un kļuvis par centimetriem 30 īsāks. Un es vairs nevaru staigāt citādi kā ar taisnu muguru. Ir jau arī pēdējais laiks - un laiks ir šīszemes īstais Kungs. Tomēr smeldz. The door has closed forevermore - if indeed there ever was a door.

Labi, ka šodien nav lekciju. Varēšu pastaigāties, pasēdēt uz balkona, pastrādāt galu galā. Galu galā tas viss ir tikai manā galvā - manā baš.