Šonakt sapnī kādam draugam sirsnīgi (un visai uzstājīgi) ieteicu jauno : Rio En Medio albumu kā brīnišķīgāko mūsdienu folkmūzikas plati. Pats tad vēl nebiju to dzirdējis. Tagad klausos un, well, tā ir laba un interesanta mūzika, kas varbūt tiktu manā pagājušā gada folkmūzikas albumu top 5, bet ne vairāk. Tāds eksperimentāls, "kosmisks" šūpuļfolks rituālai lietošanai. Daudzslāņains vokāls, ukulele, sintezatori, elektroniski bīti u.t.t. Varbūt līdz albuma beigām iepatiksies vairāk. Edits: sāk iepatikties. Galvenais spēks ir atmosfērā. Jāpaklausās vēlu vakarā. Tagad jāraksta par ES sociālo politiku :/
Meitenes biogrāfija gan interesanta. Dzimusi un bērnību pavadījusi Ņūmeksikas kalnos, tad pārcēlusies uz Kaliforniju un nu dzīvo Bruklinā (albums gan ierakstīts pilnīgā izolētībā Ņūmeksikā bez visādiem telefoniem, internetiem n shit). Māte ir ukraiņu flamenko dejotāja. Tēvs bija sīriešu gleznotājs-gejs, bet nomira no AIDS 1991.gadā. Un tā tālāk. Te intervija
Meitenes biogrāfija gan interesanta. Dzimusi un bērnību pavadījusi Ņūmeksikas kalnos, tad pārcēlusies uz Kaliforniju un nu dzīvo Bruklinā (albums gan ierakstīts pilnīgā izolētībā Ņūmeksikā bez visādiem telefoniem, internetiem n shit). Māte ir ukraiņu flamenko dejotāja. Tēvs bija sīriešu gleznotājs-gejs, bet nomira no AIDS 1991.gadā. Un tā tālāk. Te intervija