Vot, biju aizgājis uz : PHUN un pārliecinājos, ka arī tur īsti neiederos. Bija tāpat kā tai hipiju nometne - vrodje cilvēki patīkami/interesanti, bet pats nekādi nevaru noskaņoties uz viņu viļņa. Iespējams, tāpēc, ka viņu bija pārāk daudz, bet es puslīdz komfortabli jūtos tikai tad, ja kompānijā cilvēku nav vairāk par 3-4. Iespējams, tāpēc, ka LARP'i & fantasy mani tomēr absolūti neinteresē, un arī sci-fi jau vairākus gadus tikpat kā neesmu pieskāries. Tāpēc arī no manis tur nav īstas jēgas.
Anyway, atpakaļceļā atklāju, ka uz Barona/Ģertrūdes ielas stūra (Barona 37, iirc) ir stilīgs mūzikas veikaliņš, kur ir trīs plaukti "Psychedelic rock 1966-1970" un vēl divtik: "Prog-rock/Art-rock". Varēja tikai blūza un folka būt vairāk, bet to var atrast arī citur. Tematiskais iedalījums > iedalījums pēc alfabēta.
Anyway, atpakaļceļā atklāju, ka uz Barona/Ģertrūdes ielas stūra (Barona 37, iirc) ir stilīgs mūzikas veikaliņš, kur ir trīs plaukti "Psychedelic rock 1966-1970" un vēl divtik: "Prog-rock/Art-rock". Varēja tikai blūza un folka būt vairāk, bet to var atrast arī citur. Tematiskais iedalījums > iedalījums pēc alfabēta.
Current Music: 13th Floor Elevators - I've Got Levitation
Un nu jau esmu mājās - laukos. Ārā gaudo vējš, iekšā skan Speck Mountain un mana skumjā ģitāras strinkšķināšana. Tēvs pavisam savārdzis, māte - nogurusi, bet es - es domāju par to, ka divu nedēļu laikā jāuzcep trīsarpus mini-pētījumi ar joprojām pilnībā neizprastām metodēm par joprojām pilnībā nesaprastām tēmām. Konkursam uzrakstītā stāsta pirmā versija sūkā, bet gan jau vēl pagūšu to nedaudz pieslīpēt. Ja vien neuznāks melnie. :
Nesen aprēķināju, ka no pēdējiem trim gadiem divarpus esmu pavadījis lielākā vai mazākā depresņakā. Pats jau vien sevi tajos grūžu. Tagad ar draugu & paziņu palīdzību gan puslīdz sekmīgi kārpos ārā no lielākās bedres līdzšinējā mūžā. Bail tikai, ka šaisaulē kas var noiet greizi. Ja ne - pats jau galā tikšu.
Nesen aprēķināju, ka no pēdējiem trim gadiem divarpus esmu pavadījis lielākā vai mazākā depresņakā. Pats jau vien sevi tajos grūžu. Tagad ar draugu & paziņu palīdzību gan puslīdz sekmīgi kārpos ārā no lielākās bedres līdzšinējā mūžā. Bail tikai, ka šaisaulē kas var noiet greizi. Ja ne - pats jau galā tikšu.
A vispār savādi - lai ko es nespēlētu, skan blūzs, lai ko es nerakstītu - sanāk viens vienīgs depresņaks, kaut patiesībā to nemaz negribu, da i pats tik sūdīgi nejūtos. Vismaz beidzot sāk parādīties arī laimīgi nobeigumi un šādi tādi gaišāki motīvi. :
Current Music: B.B.King - Blues Before Sunrise