:
Dīvainā kārtā ar katru atgriešanās reizi laukos, jūtos tur aizvien iederīgāks. Milzīgu pīļu kāšu lidošana no attīrīšanas iekārtām uz tuvējo ezeru un bišu pulcēšanās ap ziedos nogrimušiem plūmju kokiem joprojām šķiet saprotamāka un tuvāka par pilsētas pavasara izpausmēm. Tiesa, strādāt sanācis teju nonstopā kopš paša rīta, taču arī pret to iebildumi ir nesalīdzināmi mazāki kā pirms sešiem gadiem, kad pametu vecāku mājas, lai turpinātu mācības Rīgā. Nodzīvojot šeit mēnesi, droši vien tiktu vilkta pavisam cita dziesma, taču vismaz pagaidām varu itin viegli uzklausīt arī atziņu, ka tālās pusdzimtenes tradīcijas liek vecāku saimniecību pārmantot jaunākajam dēlam, t.i., man. Ja vēl būtu karstais ūdens, lai izmazgātu zāģskaidu un betona putekļu pilnos matus...