Beidzot mana istaba izskatās kā es to allaž esmu vēlējies - turklāt tas noticis dabiski. Visapkārt mētājas visos iespējamajos veidos (no abām pusēm, malās un stūros, ar mazākiem burtiem starp lielākiem burtiem) aprakstītas papīra lapas, dažas iesāktas vai jau izlasītas grāmatas un žurnāli. Tikai istabas stūrī ir pāris ģitāras un uz sienām joprojām rēgojas mūziķu plakāti. Dažbrīd gribu tos apmainīt ar izgrieztiem teikumiem no topošā megadarba vai ko tamlīdzīgu, bet līdz šim laikus esmu sapratis, ka tādējādi pārkāptu robežu, kas "aizrautību" šķir no "apsēstības". Un man bail, to šķērsojot, vairs nespēt atgriezties un pabeigt iesākto. :
Taču tagad esmu laimīgs bez jebkādiem "izņemot" vai "bet". Un publiski sev to atgādinu, lai nepievērstos sīkumiem un neaizmirstu izbaudīt.
Tags: dzīve
Taču tagad esmu laimīgs bez jebkādiem "izņemot" vai "bet". Un publiski sev to atgādinu, lai nepievērstos sīkumiem un neaizmirstu izbaudīt.
Current Music: Simon & Garfunkel - The Only Living Boy In New York