ArtRage = awesome :
Vizuālā māksla nu reiz ir tā radošās izpausmes forma, kur es esmu sūdīgāks par vismaz 90% cilvēces. Lācis man uz rokām ir ne vien uzkāpis, bet arī pamatīgi un ar baudu padejojis. Diez ko nepalīdz arī tas, ka bērnībā es nevis zīmēju, bet lūdzos, lai man stāsta pasakas/lasīju tās pats. Heck, viena no pirmajām bērnības atmiņām ir no bērnudārzā pavadītās nedēļas, kur mums lika kaut ko zīmēt. Ko vajag, to vajag. Taču laikam jau tad es biju anāls perfekcionists par saviem darbiem un, zinot, ka man pakaļ atnāks tētis, paslēpu savu "meistardarbu" uz skapīša, lai viņš to neredz (nē, tas nebija nekas piedauzīgs - klasiskā koks & upe ainava... bet drausmīgā izpildījumā). Diemžēl viņš ir garāks par metru un uzreiz to pamanīja.
Un tomēr par ArtRage nodēvētā programma dod cerību pat man. Manis paša ķēpājumi joprojām ir sāpīgi sūdīgi, bet bilžu treisošana ir pārsteidzoši viegla un aizraujoša. To sapratis, ķēros klāt pie pirmā netā atrastās Hendriksa bildes.
( Un, lūk, 20 minūšu darba rezultāts. )
Vizuālā māksla nu reiz ir tā radošās izpausmes forma, kur es esmu sūdīgāks par vismaz 90% cilvēces. Lācis man uz rokām ir ne vien uzkāpis, bet arī pamatīgi un ar baudu padejojis. Diez ko nepalīdz arī tas, ka bērnībā es nevis zīmēju, bet lūdzos, lai man stāsta pasakas/lasīju tās pats. Heck, viena no pirmajām bērnības atmiņām ir no bērnudārzā pavadītās nedēļas, kur mums lika kaut ko zīmēt. Ko vajag, to vajag. Taču laikam jau tad es biju anāls perfekcionists par saviem darbiem un, zinot, ka man pakaļ atnāks tētis, paslēpu savu "meistardarbu" uz skapīša, lai viņš to neredz (nē, tas nebija nekas piedauzīgs - klasiskā koks & upe ainava... bet drausmīgā izpildījumā). Diemžēl viņš ir garāks par metru un uzreiz to pamanīja.
Un tomēr par ArtRage nodēvētā programma dod cerību pat man. Manis paša ķēpājumi joprojām ir sāpīgi sūdīgi, bet bilžu treisošana ir pārsteidzoši viegla un aizraujoša. To sapratis, ķēros klāt pie pirmā netā atrastās Hendriksa bildes.
( Un, lūk, 20 minūšu darba rezultāts. )