te

08:20 pm: Bāc, Zeldu esmu spēlējis tikai ap septiņām stundām un esmu tikai pirmajā dungeon'ā (no deviņiem), taču walkthrough jau nācies ieskatīties biežāk kā lielākajā daļā kvestu - pie tam tas ik reizi noticis pēc pusstundu-stundu ilgas maldīšanās/minēšanas. Te tev nu bija retardu konsole. Un ik reizi, uzzinot risinājumu ir "bļe, to varēja izdomāt" moments. Kā, piemēram, "nogalini staigājošu zirnekli or smth - paņem viņa ātri sprāgstošo galvaskausu or smth - nomet pie izeju no istabas aizsargājošā akmens - skaties, kā tas sasprāgst gabalos" sekvence. Patiešām jūtos kā retards. Laiks, kad bez jebkādas ārējas palīdzības ar brāli aizbakstījāmies līdz Full Throttle (gandrīz) beigām, ir sen aizgājis. Tiesa, tas mums prasīja visu vasaru.

Un gamez.lv Wii party tika atlikts tāpēc, ka jau otro reizi mēneša laikā bija jāliekas slimības gultā. Tas ir tikpat daudz cik iepriekšējo piecu gadu laikā, jobtvaj. Tiesa, agrāk es retāk ziemas laikā vazājos riņķī pa pilsētu līdz vieniem naktī. Kas pie tam nebija tā vērts, jo divu stundu ilgajā zoles nakts ekspresturnīrā nolaidos līdz -35, kaut arī pagājušā gada RTU čempionātā finišēju olimpiskajā sešiniekā :/.

Ah well, toties pabeidzu to, ko vajadzēja jau pagājušonedēļ: bezgala stilīgajā izdevumā Dienas Stils varat gaidīt nostāstus par to, kā savulaik skatījos basketbola spēles, manas domas par ķiplokmaizītēm un ņirgāšanos par korejiešu vārdiem.

Un kaut kādā mistiskā veidā esmu iesaistīts kaut kādu mistisku grupu atlasē kaut kādam mistiskam alternatīvās mūzikas festivālam. Latvijas mūzika sūkā.

Esmu kruC.