Patiesībā man nav īpašas nojēgas, kāpēc man par to tik ļoti patīk runāt. Līdz ~13 gadu vecumam muzikālās meistarības kalngals man skaitījās Roberts Gobziņš un "Aka Aka". A tad pirmo reizi izdzirdēju Bītlus. Kaut kādā angļu valodas apmācības diskā bija dažas viņu dziesmas, kuras tad es laidu aizvien uz riņķi. Tās bija A Hard Day's Night, Yesterday, I'll Follow the Sun, And I Love Her, Help! un Penny Lane. Jā, pārsvarā agrīnais kreps. Un tomēr tas bija nesalīdzināmi labāks par to, ko klausījos līdz tam. Dīvainā kārtā vienīgais diskā esošais Bovija gabals (Space Oddity) man īpaši negāja pie sirds. Tomēr to klausījos tikai nedaudz retāk par Bītlu stafu. Lielākoties gan tāpēc, ka viss pārējais sūkāja.
A tagad mūzika ir kļuvusi par vienu no manām apsēstībām līdzās literatūrai un datorspēlēm. Svētā trīsvienība, ja labpatīk.
( Vēl vārdi. Atmiņas n stuff )
Šodien literatūra mani jau vienreiz piekāsa. Lai arī cerēju Kultūras Dienā atrast rakstnieks_nr1 jauno megašedevru, tā vietā, atverot avīzi, pamanīju piedrāztu kaut kādu Santu Skujiņu. Par laimi, "meh" izteiksme uz manas sejas netraucēja izlasīt jaunās literātes īsbiogrāfiju.
"Raksta dzeju kopš septiņu gadu vecuma. (es arī... ja par "dzeju" var uzskatīt HILARIOUS!!! dziesmas, kuras es mēdzu sacerēt ceļā līdz autobusa pieturai un skaļi dziedāt. Tiesa pēc pirmās šai nodarbei veltītās nedēļas, ciema bullijs mani draudēja piekaut, ja neaizvēršos - man diemžēl vajadzēja ik rītu iet garām viņa mājai.)
(..)
Strādā par biļešu kasieri un gidi Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā (Pedvāles, hihi - PM) un gatavojas studijām Ventspils Augstskolā, jo vēlas kļūt par tulku (aha! - Lemberga slepenais aģents Dienā, kuram jāizlūko S.Ē. personiskās dzīves noslēpumi!).
Iepriecina saskare ar cilvēkiem (fotogrāfijā ir redzams emo/gota sajaukums - ar ķēžu rokassprādzi n stuff), laba literatūra (this makes more sense - viņa ienīst cilvēkus, tāpēc piedāvā mums ko pretēju saviem "iepriecinājumiem" un rokmūzika (... - PM) - atkarībā no garastāvokļa gaume svārstās no 70.gadu roka līdz black metal un gotikai (imo, mogu i dogadatsja, kas, viņasprāt ir "70.gadu roks". Black Sabbath, Metallica un pārējais kreps). Mīl dabu un jau sešus gadus ir veģetāriete. Aiz cieņas pret dzīvību. (viegli paredzamā remarka: aiz cieņas pret literatūru un veselo saprātu - beidz rakstīt)"
Un tagad dzejoļu izlase. Tie sūkā vēl nesalīdzināmi vairāk par īsbiogrāfiju. Imo, noderētu drūmā balsī tos citēt krepīgas ģitārspēles pavadībā. Tipa, retardēts Bobs Dilans. Bet to rīt.
( A šitos gan aiz LJ cut'a, lai nepiemēslotu frendlistes )