: Ghost On the Highway
Tā kā rīt došos uz mājām (t.i., "laukiem"), kur būšu līdz pat pirmdienai/otrdienai, pie kam visticamāk vienīgā piekļuve netam aprobežosies ar mobilajā nočekotu meilu, šis varētu būt piemērots laiks vēl vienam updeitam.
Vispirms par "Bunkuru". Saņēmu arī atbildes no Klifa Harisa un izskatās, ka pagaidām man ir izdevies veksmīgi izvēlēties cilvēkus, kurus apjautāt. Jautāts par ieteikumiem jauniem gameDev'iem, viņš, piemēram, cita starpā atbildēja: "Why bother with the retail games industry at all? Unless you really like low-pay and long hours!" Jā, arī turpmāk viņš atzīst, ka spēļu industrija ārpus neatkarīgajām kompānijām viņam īpaši nepatīk. Varbūt kaut kad jau varēs iznākt interviju speciālizlaidums - tās patiešām ir fascinējoša lasāmviela. Jo sevišķi, ja esi ieinteresēts uzzināt citu cilvēku viedokļus par... ēēē... lietām. Jo tieši tas ir interviju pamatuzdevums.
Skatoties Martina Skorsēzes gandrīz četru stundu garo biogrāfisko filmu par Dilana agrīno karjeru (līdz 1966. gadam - t.i., ieskaitot skandalozo pāreju uz pilnu grupu un skanējuma elektrizēšanu), atminējos, ka tā arī neesmu dzirdējis viņa tālaika mīļāko Joan Baez, kas arī bija slavena folkdziedātāja. Protams, viņas balss ir nesalīdzināmi "pareizāka" un spēcīgāka par Dilana, tomēr brīžiem šķiet, ka viņa dzied tikai tāpēc, ka tā vajag. Tiesa ne vienmēr. Gabalam "All My Trails" ir vienkārši fantastisks sākums tekstuālajā ziņā: "Hush now baby, don't you cry/You know your momma was born to die". Bet vienalga zinu, ka beigu beigās atgriezīšos pie Dilana ausīs griezošās balss un trīsakordu melodijām. Savādi.
Izmēģināju arī Spellforce 2 un Heroes of Might and Magic V demo. Spellforss sižeta un settinga ziņā iemieso visu to, ko man jau labu laiku ir apnicis redzēt datorspēlēs: neizskaidrojami minimāli apģērbtas kaujinieciskas sievietes ("ķēžu bikini" kā izskanēja #gamez.lv), tipisks fantasy bez "fantāzijas" daļas, cīņa pret neizskaidrojamu ļaunumu, kas draud iznīcināt pasauli... Come on! Daudz nepalīdz arī visai dīvainā kameras kontrole (pēc defoltajiem settingiem skrollēšana nenotiek gludi, bet noteiktiem lēcieniem, kas neizskatāas pēc videokartes vaina). Un, ja tas ir RPG, es esmu Salavecis. RTS daļu īsti neizmēģināju, bet izskatījās gauži tipiska un mikromenedžmentu prasoša. Tas ir viens no tiem iemesliem, kāpēc es īsti neieredzu RPG elementu ieviešanu RTS'os - magu atrašana un viņu spēju izmantošana cīņas karstumā ir tikpat aizraujoša kā pēcpusē iebāzts smails miets (kā tiem dzeltenajiem zaķiem, ar kuriem pāris meitenes universitātē greznojās... jā, un viņiem starp kājām stāvēja pamatīgs burkāns). Tiesa, spēles to varētu atrisināt ar interfeisa uzlabošanu (visi pieejamie spelli un īpašās spējas rādās atsevišķā sadaļā arī tad, kad tiek dotas komandas lielam junitu baram) un daļēju automatizēšanu (ja uzlieku lighting bolt, tad vai nu mags automātiski uzbrūk spēcīgākajam pretiniekam (iespējams, pēc kāda laika, lai es pagūtu manuāli izvēlēties pretinieku, ja vēlos uzbrukt kādam citam), vai arī pastāv tikai grupu spelli, lai nevajadzētu ķēpāties ar mikromenedžmentu). Bet neatminos tādus RTS'us redzējis pēdējā laikā. Savukārt senākiem RTS'iem galvenā problēma ir to nepabeigtība un primitīvisms: acīmredzams, ka līdz daudzām brīniškīgām idejām tolaik cilvēki vēl nebija aizdomājušies.
Bet HoMM V pwns. Vienkārši pwns. Ne velti es rakstu tik vēlu - tikko beidzu to spēlēt. Jā, ir daži gļuki ar AI (diezgan nopietni patiesībā), kameras kontroli, optimizāciju un interfeisu, bet potenciāls ir vienkārši graujošs.
Ahh, nevaru sagaidīt, kad beidzot nokļūšu mājās. Varēšu skaldīt malku, nopietnāk lasīt kā nesen iegādāto Solžeņicinu, tā pāris grāmatas par starptautisko ekonomiku, pats pievērsties pēdējās pāris nedēļās nedaudz novārtā atstātajām literārajām nodarbēm (beidzot jāīsteno jau labi sen mokoša ideja) un pēc ilgāka pārtraukuma nemocīt kuņģi ar paša gatavotiem pusfabrikātiem - tiesa, vakar ēstie makaroni ar sieru bija visai baudāmi.
"Listen, the snow is falling o’er town,
Listen the snow is falling ev’rywhere.
Between your bed and mine,
Between your head and my mind.
Listen, the snow is falling o’er town."
(Yoko Ono - "Listen, the Snow is Falling")
(Galaxie 500 kaverversija, gan pwns neizmērojami vairāk par Yoko oriģinālu)
Tā kā rīt došos uz mājām (t.i., "laukiem"), kur būšu līdz pat pirmdienai/otrdienai, pie kam visticamāk vienīgā piekļuve netam aprobežosies ar mobilajā nočekotu meilu, šis varētu būt piemērots laiks vēl vienam updeitam.
Vispirms par "Bunkuru". Saņēmu arī atbildes no Klifa Harisa un izskatās, ka pagaidām man ir izdevies veksmīgi izvēlēties cilvēkus, kurus apjautāt. Jautāts par ieteikumiem jauniem gameDev'iem, viņš, piemēram, cita starpā atbildēja: "Why bother with the retail games industry at all? Unless you really like low-pay and long hours!" Jā, arī turpmāk viņš atzīst, ka spēļu industrija ārpus neatkarīgajām kompānijām viņam īpaši nepatīk. Varbūt kaut kad jau varēs iznākt interviju speciālizlaidums - tās patiešām ir fascinējoša lasāmviela. Jo sevišķi, ja esi ieinteresēts uzzināt citu cilvēku viedokļus par... ēēē... lietām. Jo tieši tas ir interviju pamatuzdevums.
Skatoties Martina Skorsēzes gandrīz četru stundu garo biogrāfisko filmu par Dilana agrīno karjeru (līdz 1966. gadam - t.i., ieskaitot skandalozo pāreju uz pilnu grupu un skanējuma elektrizēšanu), atminējos, ka tā arī neesmu dzirdējis viņa tālaika mīļāko Joan Baez, kas arī bija slavena folkdziedātāja. Protams, viņas balss ir nesalīdzināmi "pareizāka" un spēcīgāka par Dilana, tomēr brīžiem šķiet, ka viņa dzied tikai tāpēc, ka tā vajag. Tiesa ne vienmēr. Gabalam "All My Trails" ir vienkārši fantastisks sākums tekstuālajā ziņā: "Hush now baby, don't you cry/You know your momma was born to die". Bet vienalga zinu, ka beigu beigās atgriezīšos pie Dilana ausīs griezošās balss un trīsakordu melodijām. Savādi.
Izmēģināju arī Spellforce 2 un Heroes of Might and Magic V demo. Spellforss sižeta un settinga ziņā iemieso visu to, ko man jau labu laiku ir apnicis redzēt datorspēlēs: neizskaidrojami minimāli apģērbtas kaujinieciskas sievietes ("ķēžu bikini" kā izskanēja #gamez.lv), tipisks fantasy bez "fantāzijas" daļas, cīņa pret neizskaidrojamu ļaunumu, kas draud iznīcināt pasauli... Come on! Daudz nepalīdz arī visai dīvainā kameras kontrole (pēc defoltajiem settingiem skrollēšana nenotiek gludi, bet noteiktiem lēcieniem, kas neizskatāas pēc videokartes vaina). Un, ja tas ir RPG, es esmu Salavecis. RTS daļu īsti neizmēģināju, bet izskatījās gauži tipiska un mikromenedžmentu prasoša. Tas ir viens no tiem iemesliem, kāpēc es īsti neieredzu RPG elementu ieviešanu RTS'os - magu atrašana un viņu spēju izmantošana cīņas karstumā ir tikpat aizraujoša kā pēcpusē iebāzts smails miets (kā tiem dzeltenajiem zaķiem, ar kuriem pāris meitenes universitātē greznojās... jā, un viņiem starp kājām stāvēja pamatīgs burkāns). Tiesa, spēles to varētu atrisināt ar interfeisa uzlabošanu (visi pieejamie spelli un īpašās spējas rādās atsevišķā sadaļā arī tad, kad tiek dotas komandas lielam junitu baram) un daļēju automatizēšanu (ja uzlieku lighting bolt, tad vai nu mags automātiski uzbrūk spēcīgākajam pretiniekam (iespējams, pēc kāda laika, lai es pagūtu manuāli izvēlēties pretinieku, ja vēlos uzbrukt kādam citam), vai arī pastāv tikai grupu spelli, lai nevajadzētu ķēpāties ar mikromenedžmentu). Bet neatminos tādus RTS'us redzējis pēdējā laikā. Savukārt senākiem RTS'iem galvenā problēma ir to nepabeigtība un primitīvisms: acīmredzams, ka līdz daudzām brīniškīgām idejām tolaik cilvēki vēl nebija aizdomājušies.
Bet HoMM V pwns. Vienkārši pwns. Ne velti es rakstu tik vēlu - tikko beidzu to spēlēt. Jā, ir daži gļuki ar AI (diezgan nopietni patiesībā), kameras kontroli, optimizāciju un interfeisu, bet potenciāls ir vienkārši graujošs.
Ahh, nevaru sagaidīt, kad beidzot nokļūšu mājās. Varēšu skaldīt malku, nopietnāk lasīt kā nesen iegādāto Solžeņicinu, tā pāris grāmatas par starptautisko ekonomiku, pats pievērsties pēdējās pāris nedēļās nedaudz novārtā atstātajām literārajām nodarbēm (beidzot jāīsteno jau labi sen mokoša ideja) un pēc ilgāka pārtraukuma nemocīt kuņģi ar paša gatavotiem pusfabrikātiem - tiesa, vakar ēstie makaroni ar sieru bija visai baudāmi.
"Listen, the snow is falling o’er town,
Listen the snow is falling ev’rywhere.
Between your bed and mine,
Between your head and my mind.
Listen, the snow is falling o’er town."
(Yoko Ono - "Listen, the Snow is Falling")
(Galaxie 500 kaverversija, gan pwns neizmērojami vairāk par Yoko oriģinālu)
Current Music: Mazzy Star