: Tweedlee Dee & Tweedlee Dum
Vakardienas rakstītais
Es gribēju rakstīt kaut ko ūbergudru, bet sēžot #gamez.lv galva ir piepildījusies ar sūdiem. Kā parasti. Patiesībā, īsti nesaprotu, kāpēc tur vēl lienu, jo skaidrs, ka līdz ar to viss vakars ir sačakarēts - tādā nozīmē, ka nekas jēdzīgs netiks padarīts. Ah, well.
Anyway, kad pēc brīvdienu pavadīšanas laukos, pastāvīgi ciešot zobu sāpes, sasodītajam pampumam draudot izaugt Ķīnas lielumā (protams, visām zobu sāpēm jāsākas tieši piektdienu pēcpusdienās...) beidzot iebraucu Rīgā, izlēmu ieiet "Globusā" un papētīt kādi tur ir žurnāli. Kārtējo reizi izsalkušām acīm pētīju Q: britu mūzikas snobiskāko laikrakstu, kas 2/3 nerecenziju stuff'a velta 60.-to un 70.-to gadu mūzikai. Un ar "mūzika" es nedomāju fakinus pašapmierinātus hārdroķerus un protometālistus, bet patiešām izcilos mūziķus. Un Bobu Dilanu, kurš aprīļa numurā bija galvenā figūra. Tas manī radīja trīs galvenās domu līnijas.
Pirmkārt, gandrīz visas 160 lappuses bija sasodīti interesantas. Kopā ar reklāmām bija tikai kādas 20-30 lappuses, kuras nebija patiešām fun lasīt. Tāpēc neizbēgami radās doma par abonēšanu, jo Ls 6.XX maksāt par vienu žurnālu manā skatījumā ir krietni par sālītu (šoreiz es devu svinīgu solījumu visu aprīli neiegādāties saldumus, lai par to kompensētu). Izrādījās, ka Abonēšanas Centrs "Diena" piedāvā pasūtīt par Ls 38.00 pusgadā. Krietni par dārgu manā skatījumā. Nedaudz papētīju un izrādījās, ka no Lielbritānijas var pasūtīt uz Eiropu (brīnumainā kārtā, atšķirībā no amazon.co.uk, www.subscription.co.uk arī Latviju pieskaita Eiropas valstīm) par 39 mārciņām gadā. WTF? Kāpēc ACD ir 2x dārgāk? Anyway, pasūtīšana būtu jauka (kā sapratu no sarunām, tajā "Eiropas" cenā, kas ir par pāris mārciņām dārgāka kā UK cena, ir jau iekļauti pasta izdevumi), bet tad man vajag vēl kaut kur dabūt naudu bez ienākumiem no pāris rindkopu Dadža feļetoniem. Pašreizējie plāni ir...
Otrkārt, tas radīja pārliecību, ka vajag kaut kā padalīties savās apbrīnojamajās zināšanās par klasisko rokmūziku ar Latvijas n00biem (tiesa, arī šeit ir daudzi, kas to pārzina nesalīdzinami labāk par mani... bet tie pārsvarā klusē). Daļēji, lai vienkārši izglītotu cilvēkus, daļēji tāpēc, ka iegūtā nauda tiktu izmantota Q abonēšanai. Jautājums ir: kādā sakarība to rakstīt? Pagaidām vienīgais, ko izdomāju, ir balstīties uz faktu, ka 1966. gadā iznāca divi no slavenākajiem Dilana un Bītlu albumiem: attiecīgi "Blonde on Blonde" un "Revolver". Bet tas ir pamatīgi pievilkts aiz matiem. Vēl vajadzētu turpināt popularizēt spēļu industriju. Šeit mans skats ir pievērsts jaunajam republika.lv žurnālam, kurš varētu publicēt +/- nopietnu skatījumu uz situāciju. Bet pēdējās dienās zobu problēmu dēļ neesmu varējis nedz īsti kaut ko padomāt, nedz, vēl jo mazāk, parakstīt. Pašlaik zobs ir izrauts, attiecīgā vieta - aizšūta un diegi pamazām lien iekšā smaganās. Kas sux. Bet tā vajag. Vismaz tās vairs nav zobu sāpes. Tiesa, zobārsta krēslā pavadītā stunda paliks manā atmiņā kā pēdējā laika draņķīgāko sajūtu piepildītā stunda, un ir radījusi manī izteiktu nepatiku pret pretējā dzimuma pārstāvēm, kuras sauc "Elīna" - kā to zobārsti.
Un, treškārt, nafig Latvijā nav ne jēdzīga mūzikas, ne datorspēļu žurnāla? Ir "Mūzikas Saule", kas koncentrēja uz "intelektuālo" mūziku (baroka kamerroks, lol). Ir "Spēļu Pasaule", kas pārdrukā "Страна Игр" stuffu. Protams, tas galvenokārt ir fantastiskā pirātisma līmeņa dēļ. Tomēr man šķiet, ka interese par datorspēlēm un mūziku ir gana liela, lai rokmūzikai (ieskaitot arī poproķerus) un/vai datorspēlēm veltīts pašmāju žurnāls varētu, ja ne nest baiso peļņu, tad vismaz izbraukt pa nullēm. Bet tam ir vajadzīgs fanātisms un sākuma ieguldījumi. Eh, kad es izaugšu liels un bagāts...
Un Oblivion jau esmu spēlējis tikpat ilgi cik katru no SW: KotOR daļām, bet vēl aizvien tikai lvl 5. Bah, I suck. Bet vēl aizvien ir sasodīti fun.
Šodienas papildinājums
Pamazām pārliecinos, ka labāk būtu vispirms ķerties pie kaut kāda raksta par datorspēļu industriju. Kā reiz 10.-14. maijā ir E3 izstāde, kas rada tādu kā ieganstu raksta tapšanai. Rīt droši vien uzmetīšu pamata plānojumu, kā tas viss varētu izskatīties. Pašlaik prātā sāku sastādīt tādu kā iespējamo aptaujājamo cilvēku sarakstu.
X emuLynx - kā acīmredzot vienīgās nopietnais Latvijas geimdeva kompānijas pārstāvis.
X Kāds "Spēļu Pasaules" pārstāvis - kā vienīgā spēļu žurnāla latviešu valodā pārstāvis.
X GameMaster - kā pašlaik vienīgais profesionālais spēļu recenzents Latvijā (tās FHM divrindītes neskaitās).
X biomechanic - kā gamez.lv un BT īpašnieks. Or smth.
X ra001 - kā redzamākā Indago persona.
X Kāds no Austrumeiropas gamedeviem - salīdzinājumam.
X Vēl kāds or smth.
Laikam vajadzēja vēl kaut ko uzcept, bet apziņu klāj tāda kā migla.
Pēdējās dienās krītu aizvien zemāk. Un nezinu, kad apstāšos. Bet, no otras puses, tas viss ir līdzīgs pirmslēciena parādībām.
Vakardienas rakstītais
Es gribēju rakstīt kaut ko ūbergudru, bet sēžot #gamez.lv galva ir piepildījusies ar sūdiem. Kā parasti. Patiesībā, īsti nesaprotu, kāpēc tur vēl lienu, jo skaidrs, ka līdz ar to viss vakars ir sačakarēts - tādā nozīmē, ka nekas jēdzīgs netiks padarīts. Ah, well.
Anyway, kad pēc brīvdienu pavadīšanas laukos, pastāvīgi ciešot zobu sāpes, sasodītajam pampumam draudot izaugt Ķīnas lielumā (protams, visām zobu sāpēm jāsākas tieši piektdienu pēcpusdienās...) beidzot iebraucu Rīgā, izlēmu ieiet "Globusā" un papētīt kādi tur ir žurnāli. Kārtējo reizi izsalkušām acīm pētīju Q: britu mūzikas snobiskāko laikrakstu, kas 2/3 nerecenziju stuff'a velta 60.-to un 70.-to gadu mūzikai. Un ar "mūzika" es nedomāju fakinus pašapmierinātus hārdroķerus un protometālistus, bet patiešām izcilos mūziķus. Un Bobu Dilanu, kurš aprīļa numurā bija galvenā figūra. Tas manī radīja trīs galvenās domu līnijas.
Pirmkārt, gandrīz visas 160 lappuses bija sasodīti interesantas. Kopā ar reklāmām bija tikai kādas 20-30 lappuses, kuras nebija patiešām fun lasīt. Tāpēc neizbēgami radās doma par abonēšanu, jo Ls 6.XX maksāt par vienu žurnālu manā skatījumā ir krietni par sālītu (šoreiz es devu svinīgu solījumu visu aprīli neiegādāties saldumus, lai par to kompensētu). Izrādījās, ka Abonēšanas Centrs "Diena" piedāvā pasūtīt par Ls 38.00 pusgadā. Krietni par dārgu manā skatījumā. Nedaudz papētīju un izrādījās, ka no Lielbritānijas var pasūtīt uz Eiropu (brīnumainā kārtā, atšķirībā no amazon.co.uk, www.subscription.co.uk arī Latviju pieskaita Eiropas valstīm) par 39 mārciņām gadā. WTF? Kāpēc ACD ir 2x dārgāk? Anyway, pasūtīšana būtu jauka (kā sapratu no sarunām, tajā "Eiropas" cenā, kas ir par pāris mārciņām dārgāka kā UK cena, ir jau iekļauti pasta izdevumi), bet tad man vajag vēl kaut kur dabūt naudu bez ienākumiem no pāris rindkopu Dadža feļetoniem. Pašreizējie plāni ir...
Otrkārt, tas radīja pārliecību, ka vajag kaut kā padalīties savās apbrīnojamajās zināšanās par klasisko rokmūziku ar Latvijas n00biem (tiesa, arī šeit ir daudzi, kas to pārzina nesalīdzinami labāk par mani... bet tie pārsvarā klusē). Daļēji, lai vienkārši izglītotu cilvēkus, daļēji tāpēc, ka iegūtā nauda tiktu izmantota Q abonēšanai. Jautājums ir: kādā sakarība to rakstīt? Pagaidām vienīgais, ko izdomāju, ir balstīties uz faktu, ka 1966. gadā iznāca divi no slavenākajiem Dilana un Bītlu albumiem: attiecīgi "Blonde on Blonde" un "Revolver". Bet tas ir pamatīgi pievilkts aiz matiem. Vēl vajadzētu turpināt popularizēt spēļu industriju. Šeit mans skats ir pievērsts jaunajam republika.lv žurnālam, kurš varētu publicēt +/- nopietnu skatījumu uz situāciju. Bet pēdējās dienās zobu problēmu dēļ neesmu varējis nedz īsti kaut ko padomāt, nedz, vēl jo mazāk, parakstīt. Pašlaik zobs ir izrauts, attiecīgā vieta - aizšūta un diegi pamazām lien iekšā smaganās. Kas sux. Bet tā vajag. Vismaz tās vairs nav zobu sāpes. Tiesa, zobārsta krēslā pavadītā stunda paliks manā atmiņā kā pēdējā laika draņķīgāko sajūtu piepildītā stunda, un ir radījusi manī izteiktu nepatiku pret pretējā dzimuma pārstāvēm, kuras sauc "Elīna" - kā to zobārsti.
Un, treškārt, nafig Latvijā nav ne jēdzīga mūzikas, ne datorspēļu žurnāla? Ir "Mūzikas Saule", kas koncentrēja uz "intelektuālo" mūziku (baroka kamerroks, lol). Ir "Spēļu Pasaule", kas pārdrukā "Страна Игр" stuffu. Protams, tas galvenokārt ir fantastiskā pirātisma līmeņa dēļ. Tomēr man šķiet, ka interese par datorspēlēm un mūziku ir gana liela, lai rokmūzikai (ieskaitot arī poproķerus) un/vai datorspēlēm veltīts pašmāju žurnāls varētu, ja ne nest baiso peļņu, tad vismaz izbraukt pa nullēm. Bet tam ir vajadzīgs fanātisms un sākuma ieguldījumi. Eh, kad es izaugšu liels un bagāts...
Un Oblivion jau esmu spēlējis tikpat ilgi cik katru no SW: KotOR daļām, bet vēl aizvien tikai lvl 5. Bah, I suck. Bet vēl aizvien ir sasodīti fun.
Šodienas papildinājums
Pamazām pārliecinos, ka labāk būtu vispirms ķerties pie kaut kāda raksta par datorspēļu industriju. Kā reiz 10.-14. maijā ir E3 izstāde, kas rada tādu kā ieganstu raksta tapšanai. Rīt droši vien uzmetīšu pamata plānojumu, kā tas viss varētu izskatīties. Pašlaik prātā sāku sastādīt tādu kā iespējamo aptaujājamo cilvēku sarakstu.
X emuLynx - kā acīmredzot vienīgās nopietnais Latvijas geimdeva kompānijas pārstāvis.
X Kāds "Spēļu Pasaules" pārstāvis - kā vienīgā spēļu žurnāla latviešu valodā pārstāvis.
X GameMaster - kā pašlaik vienīgais profesionālais spēļu recenzents Latvijā (tās FHM divrindītes neskaitās).
X biomechanic - kā gamez.lv un BT īpašnieks. Or smth.
X ra001 - kā redzamākā Indago persona.
X Kāds no Austrumeiropas gamedeviem - salīdzinājumam.
X Vēl kāds or smth.
Laikam vajadzēja vēl kaut ko uzcept, bet apziņu klāj tāda kā migla.
Pēdējās dienās krītu aizvien zemāk. Un nezinu, kad apstāšos. Bet, no otras puses, tas viss ir līdzīgs pirmslēciena parādībām.
Current Music: Low