: Yo bļa
Puslīdz spēlējama ziemas olimpisko spēļu kompilācija? Kopš The Games: Winter Challenge nekas tamlīdzīgs nav bijis. Vismaz līdz jaunajam cepumam - šoreiz no kaut kādiem Cyanide Games (Pro Cycling Manager veidotāji, iirc) partneriem - Winter Challenge (mmmm... oriģināls nosaukums). And guess what? Tā ir spēlējama un pat daļēji baudāma. Lai arī uzbliezta rekordtempos (9 mēnešos, ja var ticēt viņu saitā rakstītajam), faktiski visās ziņās ir pieklājīgā līmenī. Nē, tas nav nekas ūberkruts: animācijas ne īpaši labi pārplūst viena otrā, grafika ir viduvēja, kontroles sistēma varētu būt labāka, reālisms daudzviet pieklibo, bet kaut kas tur tomēr ir. Beidzot ir puslīdz pieklājīgs game modes daudzums (kas - atkal! - ir realizētas ne tuvu ne labākajā veidā, bet arī ne sliktākajā) - ar career mode un, saprotams, arī olimpisko spēļu variāciju (kurā beidzot vienam sportistam nav jāpiedalās visos veidos). Kā pāris spēlēšanas stundu laikā nopratu, kalnu slēpošana viduvēji sux (un es tajā sux'oju pamatīgi), lēkšana ar slēpēm ir ok, bobslejs sux (jeb, precīzāk, es tā arī īsti neesmu iebraucis nafig mans rezultāts ir par 20 sekundēm sliktāks kā priekšpēdējai vietai, kaut arī ūberīgas kļūdas it kā netaisu), bet slēpošana/biatlons ir interesantas. Jo sevišķi biatlons, kuru es rīt atkal uzspēlēšu ar zināmu baudu. Moš arī beidzot tikšu augstāk par 20. vietu no 30 dalībniekiem.
Tiktāl par spēlēm.
Nupat beidzu mēģinājumu skatīties "Eirovīzijas" pusfinālu. Tas man radīja vidēji smagu psiholoģisku traumu (redzot kaut kādas somietes drausmīgos zobus, kurus viņa demonstrēja ar apskaužamu sparu), vairākas smieklu lēkmes (redzot kaut kādus "spicos trikus" or smth., ko tie "mūziķi" vietām demonstrēja) un nepieciešamību pēc "Akvarium" organismā, lai atgūtos no sūdu klausīšanās. Bet tā kā "Akvarium" ir diskā, bet CD-ROM'u esmu atbrīvojis no IDE kabeļa un esmu pārāk slinks, lai to spraustu atpakaļ, klausos kārtējo veltījumalbumu Bītliem/Lenonam. Tikai šeit ne visas dziesmas ir kaverversijas - vairāk kā puse ir vienkārši drausmīgi pašsacerēti "veltījumi", kuriem es nevaru saklausīt nekādu saistību ar Bītliem/Lenonu. Ah, well, toties tur ir Ike and Tina Turner - Come Together, kas ir patiešām labs kavers.
Jā, un vēl es stundu paskraidīju pa centru izģērbies kails un vicinādams savu mantību visu garāmgājēju acu priekšā. Or something.
Puslīdz spēlējama ziemas olimpisko spēļu kompilācija? Kopš The Games: Winter Challenge nekas tamlīdzīgs nav bijis. Vismaz līdz jaunajam cepumam - šoreiz no kaut kādiem Cyanide Games (Pro Cycling Manager veidotāji, iirc) partneriem - Winter Challenge (mmmm... oriģināls nosaukums). And guess what? Tā ir spēlējama un pat daļēji baudāma. Lai arī uzbliezta rekordtempos (9 mēnešos, ja var ticēt viņu saitā rakstītajam), faktiski visās ziņās ir pieklājīgā līmenī. Nē, tas nav nekas ūberkruts: animācijas ne īpaši labi pārplūst viena otrā, grafika ir viduvēja, kontroles sistēma varētu būt labāka, reālisms daudzviet pieklibo, bet kaut kas tur tomēr ir. Beidzot ir puslīdz pieklājīgs game modes daudzums (kas - atkal! - ir realizētas ne tuvu ne labākajā veidā, bet arī ne sliktākajā) - ar career mode un, saprotams, arī olimpisko spēļu variāciju (kurā beidzot vienam sportistam nav jāpiedalās visos veidos). Kā pāris spēlēšanas stundu laikā nopratu, kalnu slēpošana viduvēji sux (un es tajā sux'oju pamatīgi), lēkšana ar slēpēm ir ok, bobslejs sux (jeb, precīzāk, es tā arī īsti neesmu iebraucis nafig mans rezultāts ir par 20 sekundēm sliktāks kā priekšpēdējai vietai, kaut arī ūberīgas kļūdas it kā netaisu), bet slēpošana/biatlons ir interesantas. Jo sevišķi biatlons, kuru es rīt atkal uzspēlēšu ar zināmu baudu. Moš arī beidzot tikšu augstāk par 20. vietu no 30 dalībniekiem.
Tiktāl par spēlēm.
Nupat beidzu mēģinājumu skatīties "Eirovīzijas" pusfinālu. Tas man radīja vidēji smagu psiholoģisku traumu (redzot kaut kādas somietes drausmīgos zobus, kurus viņa demonstrēja ar apskaužamu sparu), vairākas smieklu lēkmes (redzot kaut kādus "spicos trikus" or smth., ko tie "mūziķi" vietām demonstrēja) un nepieciešamību pēc "Akvarium" organismā, lai atgūtos no sūdu klausīšanās. Bet tā kā "Akvarium" ir diskā, bet CD-ROM'u esmu atbrīvojis no IDE kabeļa un esmu pārāk slinks, lai to spraustu atpakaļ, klausos kārtējo veltījumalbumu Bītliem/Lenonam. Tikai šeit ne visas dziesmas ir kaverversijas - vairāk kā puse ir vienkārši drausmīgi pašsacerēti "veltījumi", kuriem es nevaru saklausīt nekādu saistību ar Bītliem/Lenonu. Ah, well, toties tur ir Ike and Tina Turner - Come Together, kas ir patiešām labs kavers.
Jā, un vēl es stundu paskraidīju pa centru izģērbies kails un vicinādams savu mantību visu garāmgājēju acu priekšā. Or something.
Current Music: Ike and Tina Turner - Come Together