: I'm teh RPG master!
Meklējot kādas "atslodzes" spēles, kurās nevajadzētu atcerēties par pirmdienas eksāmenu finansu teorijā, atcerējos, ka pirms pāris gadiem mēģināju darboties ar Nintendo 64 emulatoru, kā rezultātā biju diezgan lielā kaifā par pašām spēlēm - bet ne par to, kā mans 366 MHz 256 Mb RAM PC mocījās ar emulēšanu. Tā kā tagadējais dators ir krietni labāks un dod cerību beidzot izbaudīt N64 spēles (+ vēl tagad ir arī gamepad), izlēmu mēģināt vēlreiz. Novilku no Mininovas spēļu kolekciju (http://www.mininova.org/tor/110475 ), bišķi paķēpājos ar optimālo parametru uzstādīšanu un labāko spēļu izvēli, līdz izlēmu apstāties uz Paper Mario (vidējais spēļu preses reitings 9.2 - viens no kūlākajiem...ēēē...RPG uz Nintendo - tūlīt pēc Legend of Zelda sērijas) - neiešu jau mēģināt Conker's Bad Fur Day, kur man būtu jāiejūtas sūdu čupas (burtiskā nozīmē... japāņu humora izjūta...) lomā. Tiesa, arī tās spēles vidējais reitings ir ap 9 ballēm. Bet visam savs laiks. Tātad, par Paper Mario...
Tā ir viena no labākajām manis iepriekš neizmēģinātajām spēlēm, kuras pēdējā gada laikā esmu spēlējis. Varbūt vienīgi Civilization IV, Space Rangers 2 un Football Manager 2006 spēj ar to sacensties. Protams, nekādu recenziju šeit es negrasos rakstīt (kaut vai tādēļ vien, ka trūks lasītāju), bet skaidrs, ka tas ir ideāls Fable un Final Fantasy krustojums ar papīra personāžiem no Mario spēlēm. Plus patiešām iespaidīga pašironijas deva, kas brīžiem tuvojās pie klajas ņirgāšanās par Mario produktiem - vienlaikus paliekot ideālai "bērnu" spēlei. Pie velna, es pat nožēloju, ka manā bērnībā nebija šādu šedevru. Tas viss lieku reizi pārliecina mani, ka, ja tuvākajos gados tomēr iegādāšos konsoli (kas gan ir ļoti maz ticams), tā noteikti būs Nintendo ražojuma - kaut vai tas pats Revolution. Piedrāzt lielāku jaudu, vairāku fīču u.t.t., u.tjpr. Jaunu, oriģinālu, inovatīvu un, galvenais, interesantu spēļu ziņā Nintendo līdz šim ir tālu priekšā visiem konkurentiem. Pie tam ar vārdu "oriģināls" es šeit nedomāju: "dod iespēju pretinieku nogalināt 29 dažādos, iepriekš neredzētos veidos, liekot tam izplūst fantastiski reālistiskās asiņu peļķēs." Cik labi, ka neesmu pieaudzis.
Meklējot kādas "atslodzes" spēles, kurās nevajadzētu atcerēties par pirmdienas eksāmenu finansu teorijā, atcerējos, ka pirms pāris gadiem mēģināju darboties ar Nintendo 64 emulatoru, kā rezultātā biju diezgan lielā kaifā par pašām spēlēm - bet ne par to, kā mans 366 MHz 256 Mb RAM PC mocījās ar emulēšanu. Tā kā tagadējais dators ir krietni labāks un dod cerību beidzot izbaudīt N64 spēles (+ vēl tagad ir arī gamepad), izlēmu mēģināt vēlreiz. Novilku no Mininovas spēļu kolekciju (
Tā ir viena no labākajām manis iepriekš neizmēģinātajām spēlēm, kuras pēdējā gada laikā esmu spēlējis. Varbūt vienīgi Civilization IV, Space Rangers 2 un Football Manager 2006 spēj ar to sacensties. Protams, nekādu recenziju šeit es negrasos rakstīt (kaut vai tādēļ vien, ka trūks lasītāju), bet skaidrs, ka tas ir ideāls Fable un Final Fantasy krustojums ar papīra personāžiem no Mario spēlēm. Plus patiešām iespaidīga pašironijas deva, kas brīžiem tuvojās pie klajas ņirgāšanās par Mario produktiem - vienlaikus paliekot ideālai "bērnu" spēlei. Pie velna, es pat nožēloju, ka manā bērnībā nebija šādu šedevru. Tas viss lieku reizi pārliecina mani, ka, ja tuvākajos gados tomēr iegādāšos konsoli (kas gan ir ļoti maz ticams), tā noteikti būs Nintendo ražojuma - kaut vai tas pats Revolution. Piedrāzt lielāku jaudu, vairāku fīču u.t.t., u.tjpr. Jaunu, oriģinālu, inovatīvu un, galvenais, interesantu spēļu ziņā Nintendo līdz šim ir tālu priekšā visiem konkurentiem. Pie tam ar vārdu "oriģināls" es šeit nedomāju: "dod iespēju pretinieku nogalināt 29 dažādos, iepriekš neredzētos veidos, liekot tam izplūst fantastiski reālistiskās asiņu peļķēs." Cik labi, ka neesmu pieaudzis.
Current Music: Charlie Parker - Relaxin' in Camarillo
:
Iedrukāju iepriekšējo tekstu, uztaisīju restartu un iegāju virtuvē, pameklēt kaut ko ēdamu. Pirms ledusskapja atvēršanas uz brītiņu ielūkojos logā, kur ieraudzīju savu atspulgu. Nez kāpēc man šķita, ka pēc izskata atgādinu gadus 12-13 vecu zēnu - laikam jau tāpēc, ka logā neredzēju nevienu citu priekšmetu, pēc kura varētu kaut aptuveni noteikt savu augumu, bet mana galva atspulgā bija tikai kādus pārdesmit centimetrus virs palodzes (t.i., biju ~pusmetru īsāks kā patiesībā). Vēl dīvaināk bija tas, ka šīs domas nomainīja vēlme palekties. Tā nebija laba ideja - virtuves lampa ir ļoti zemu un galva tika pamatīgi atsista pret tās cokolu (vai kā nu tas sūds saucas). Laikam neesmu tik kruts vecis kā Mario.
Lol, gīks.
Lol, gīks.