: Sci-fi all the way, baby blue
Pirms pāris stundām izlēmu pirms gulētiešanas brītiņu uzspēlēt Space Rangers 2 (nolāpītās apaukstēšanās dēļ mēģinu pieradināt sevi pie došanās gulēt ap 22; kā rāda pēdējo ierakstu grafiki, man visai labi izdodas to ievērot...). Lai arī pirms tam jau biju spēlējis kādas 10 stundas (galvenokārt Civilization IV dēļ, kam piemīt tendence aprīt visu spēlēm veltīto laiku), ik pēc pārdesmit minūtēm "atklāju" aizvien jaunas un jaunas SR 2 piedāvātās iespējas, kas pie tam visas atbilda manai izpratnei par to, kam būtu jābūt izcilā spēlē un šajā ziņā SR 2 ir patiešām unikāls. Neatceros redzējis kādā citā TBA (turn based adventure - tas manuprāt ir spēlei piemērotākais apzīmējums) iekļautu taikūna minispēli. Pie tam nevis vienkārša taikūna, bet text-only. Ja tā labi padomā, es vispār neesmu redzējis text-only taikūnu minispēli, kas integrēta citā spēlē. Tomēr tas darbojas. Tāpat kā kāda cita minispēle CYOA (choose-your-own-adventure) stilā, kurā vajadzēja cīnīties par attālas planētas prezidenta posteni. Vienkārši unikāli. Unikāli saistoši arīdzan.
Lai arī SR 2 mūzika ir adekvāta, tomēr, kā parasti, pēc iespējas ātrāk cenšos uzlikt savu mūziku, kas man šķiet labāk pieskaņota attiecīgajai spēlei. Un šoreiz tā bija mans pēdējo pāris nedēļu jājamzirdziņš: space rock/dream rock. Spiritualized, Spacemen 3, Galaxie 500, Marillion, Yo La Tengo - par spīti skaitļiem savos nosaukumos, šīs grupas spēj radīt patiešām fascinējošu, meditatīvu mūziku, kas lieliski papildina spēles sniegto baudījumu.
Spēles tika pieminētas arī pēc šīrīta Dienas Skolas (kurā Streips atkal ņirgājās par Latvijas Avīzi un Rīgas Balsi, dodot analizēt viņu rakstīto ziņu piemērus), kad, dodoties uz centra pusi ar pāris "kolēģēm" (brīnumainā kārtā man ir izdevies vismaz divus cilvēkus pieradināt pie iknedēļas pastaigām pāri Akmens tiltam), saruna iegrozījās par Ziemassvētku dāvanu iegādi. Vispirms tika prasīts padoms "ko varētu dāvināt meitenei". Balsī pabrīnījos, ka ir īpašas "meiteņu dāvanas" un "zēnu dāvanas" (nebija runa par pretējam dzimumam dāvināmajām veltēm), uz ko saņemtā atbilde mani pārsteidza. "Nē, es jau varētu viņai uzdāvināt datorspēli - kaut kādu Rise of Nations - bet diez vai tas viņu īpaši interesētu". Pāris faktu atgādinājums: to teica meitene, kas nebija izrādījusi nekādas geimeriem raksturīgas pazīmes, bet Rise of Nations ir visai hārdkorīgs un (nepelnīti) mazzināms RTS. Ar pūlēm atturējos, lai nesāktu diskusiju par Big Huge Games vadītāja Brian Reynolds iepriekšējo karjeru kā Sida Meiera palīgam. Laikam teicienam "neskati vīru pēc cepures" ir zināma taisnība.
Pirms pāris stundām izlēmu pirms gulētiešanas brītiņu uzspēlēt Space Rangers 2 (nolāpītās apaukstēšanās dēļ mēģinu pieradināt sevi pie došanās gulēt ap 22; kā rāda pēdējo ierakstu grafiki, man visai labi izdodas to ievērot...). Lai arī pirms tam jau biju spēlējis kādas 10 stundas (galvenokārt Civilization IV dēļ, kam piemīt tendence aprīt visu spēlēm veltīto laiku), ik pēc pārdesmit minūtēm "atklāju" aizvien jaunas un jaunas SR 2 piedāvātās iespējas, kas pie tam visas atbilda manai izpratnei par to, kam būtu jābūt izcilā spēlē un šajā ziņā SR 2 ir patiešām unikāls. Neatceros redzējis kādā citā TBA (turn based adventure - tas manuprāt ir spēlei piemērotākais apzīmējums) iekļautu taikūna minispēli. Pie tam nevis vienkārša taikūna, bet text-only. Ja tā labi padomā, es vispār neesmu redzējis text-only taikūnu minispēli, kas integrēta citā spēlē. Tomēr tas darbojas. Tāpat kā kāda cita minispēle CYOA (choose-your-own-adventure) stilā, kurā vajadzēja cīnīties par attālas planētas prezidenta posteni. Vienkārši unikāli. Unikāli saistoši arīdzan.
Lai arī SR 2 mūzika ir adekvāta, tomēr, kā parasti, pēc iespējas ātrāk cenšos uzlikt savu mūziku, kas man šķiet labāk pieskaņota attiecīgajai spēlei. Un šoreiz tā bija mans pēdējo pāris nedēļu jājamzirdziņš: space rock/dream rock. Spiritualized, Spacemen 3, Galaxie 500, Marillion, Yo La Tengo - par spīti skaitļiem savos nosaukumos, šīs grupas spēj radīt patiešām fascinējošu, meditatīvu mūziku, kas lieliski papildina spēles sniegto baudījumu.
Spēles tika pieminētas arī pēc šīrīta Dienas Skolas (kurā Streips atkal ņirgājās par Latvijas Avīzi un Rīgas Balsi, dodot analizēt viņu rakstīto ziņu piemērus), kad, dodoties uz centra pusi ar pāris "kolēģēm" (brīnumainā kārtā man ir izdevies vismaz divus cilvēkus pieradināt pie iknedēļas pastaigām pāri Akmens tiltam), saruna iegrozījās par Ziemassvētku dāvanu iegādi. Vispirms tika prasīts padoms "ko varētu dāvināt meitenei". Balsī pabrīnījos, ka ir īpašas "meiteņu dāvanas" un "zēnu dāvanas" (nebija runa par pretējam dzimumam dāvināmajām veltēm), uz ko saņemtā atbilde mani pārsteidza. "Nē, es jau varētu viņai uzdāvināt datorspēli - kaut kādu Rise of Nations - bet diez vai tas viņu īpaši interesētu". Pāris faktu atgādinājums: to teica meitene, kas nebija izrādījusi nekādas geimeriem raksturīgas pazīmes, bet Rise of Nations ir visai hārdkorīgs un (nepelnīti) mazzināms RTS. Ar pūlēm atturējos, lai nesāktu diskusiju par Big Huge Games vadītāja Brian Reynolds iepriekšējo karjeru kā Sida Meiera palīgam. Laikam teicienam "neskati vīru pēc cepures" ir zināma taisnība.
Current Music: Galaxie 500 - Listen, the Snow is Falling