: g33ki nemirst
Principā visa nedēļa ir pagājusi aizraujošā divkaujā ar PC, kas sākās ar dīvainu neta "gļukošanu" un beidzās ar datora nokļūšanu reanimācijā, no kuras izdevās izglābties tikai brutāli izņemot mātesplates "bateriju" (vai vismaz pēc tādas tas apaļais rimbulis izskatījās), lai BIOS pieņemtu noklusētos uzstatījumus. Un man šķita, ka zinu, ko daru, mainot BIOS settingus...
Noņemšanās ar PC īsti nepalīdzēja kārtējā "nu-beidzot-ir-pienācis-laiks-mācīties-s
Bet, kā jau parasti notiek, ne tik patīkamās lietas līdzsvarojas ar patīkamākām, šajā gadījumā vēl viena drauga dzimšanas dienas svinībās, kurās sev par lielu pārsteigumu atklāju, ka manas biljarda spēles iemaņas ir dramatiski uzlabojušās tajos 3-4 mēnešos kopš es pēdējo reizi tiku turējis rokās kiju. Tiesa, tas nav nekas izcils, ņemot vērā, cik drausmīgi tizli izskatījās mani iepriekšējie mēģinājumi biljardā - bet viss sākas ar mazumiņu. Šajā gadījumā ar mistiskā veidā iegūto prasmi sist bumbiņu (aptuveni) tajā virzienā un ar (aptuveni) tādu spēku, kā iepriekš to tiku plānojis.
Arī "Dienas skola" šoreiz pwnoja. Ne tik daudz lekcijas ziņā (kur Diņģelis & Smildziņa (vai kā nu sauca to otru Sestdienas redaktori) stāstīja par aprakstu rakstīšanu Sestdienā, no kā varēja izsecināt, ka viņi ir baisi 1337 džeki un lieliski literatūras pārzinātāji. Augstprātība = -50% ikviena cilvēka vērtējumam manās acīs) kā ārpus tām. Bet tas lai pagaidām paliek aizkulisēs.
Turpinot klausīties 2005. gada albumus, esmu nonācis pie secinājuma, ka "The Magic Numbers" ar "The Magic Numbers" ir daudzsološākie no manis līdz šim nedzirdētajiem albumiem (ko dīvainā kārtā allmusic.com novērtēja ar 2,5*) - droši vien tāpēc, ka jūtama 60.-to gadu soft rock (Beach Boys, The Beatles, Donovan) un 90.-to gadu dream rock (Belle & Sebastien, Galaxie 500, The Flaming Lips) ietekme. Ir gan arī Pols Vellers (Paul Weller) ar "As Is Now", bet kaut kas viņā mani nepiesaistīja. Go figure.
Pabakstoties freeware gamedev'u lapās, atklāju, ka beidzot top projekts, kas varētu aizstāt klasisko Rockstarhttp://www.gamez.lv/index.php?pg=2&news_id=201 , proti, Osiris Games (zināmi ar neiedomājami garlaicīgo (bet nenoliedzami profesionālo) Chart Wars sēriju un neparasti piesaistošo GameBiz) projekts "Chart Wars: Rise to the Stardom", kura vienīgais vērā ņemamais ekrānšāviņš (http://box4.bluehost.com/~osirisga/imag ) liek domāt, ka autoram ir gauži tuvs Fallout. Nu ko, ir arī sliktākas spēles no kurām ietekmēties. Vispār ekonomisko simulatoru cienītājiem "Osiris Games" ir kā svaiga gaisa malks, jo bez jau minētā GameBiz (spēļu veidošanas kompānijas taikūns, kam top ļoti daudzsološs sīkvels GameBiz 2 (spēļu veidošanas kompānijas taikūns)) viņi veido arī "Insider: Tabloid Magazine": "Magazine Tycoon" ja jums tā labpatīk. Tiesa, izskatās, ka tas top ļoti lēni. Bet cerēsim, ka labi. Gluži kā Dieva dzirnas.
Jā, un man ir arī jauns mobilais: SonyEricsson K300i. Izrādās, ka attēlos tas izskatās krietni neglītāks kā dzīvē. Arī labi.
Jā, un šitādi fragmentāri ieraksti kā augstāk lasāmais sux. Bet ko padarīsi?
Jā, un es nevaru vien beigt sajūsmināties par blūzmeņa Taj Mahal kaverversiju The Monkees gabalam "Take A Giant Step".
Jā, es to tiku teicis jau iepriekšējā ierakstā. Bet tas gabals patiešām "spārda pakaļu".
Principā visa nedēļa ir pagājusi aizraujošā divkaujā ar PC, kas sākās ar dīvainu neta "gļukošanu" un beidzās ar datora nokļūšanu reanimācijā, no kuras izdevās izglābties tikai brutāli izņemot mātesplates "bateriju" (vai vismaz pēc tādas tas apaļais rimbulis izskatījās), lai BIOS pieņemtu noklusētos uzstatījumus. Un man šķita, ka zinu, ko daru, mainot BIOS settingus...
Noņemšanās ar PC īsti nepalīdzēja kārtējā "nu-beidzot-ir-pienācis-laiks-mācīties-s
Bet, kā jau parasti notiek, ne tik patīkamās lietas līdzsvarojas ar patīkamākām, šajā gadījumā vēl viena drauga dzimšanas dienas svinībās, kurās sev par lielu pārsteigumu atklāju, ka manas biljarda spēles iemaņas ir dramatiski uzlabojušās tajos 3-4 mēnešos kopš es pēdējo reizi tiku turējis rokās kiju. Tiesa, tas nav nekas izcils, ņemot vērā, cik drausmīgi tizli izskatījās mani iepriekšējie mēģinājumi biljardā - bet viss sākas ar mazumiņu. Šajā gadījumā ar mistiskā veidā iegūto prasmi sist bumbiņu (aptuveni) tajā virzienā un ar (aptuveni) tādu spēku, kā iepriekš to tiku plānojis.
Arī "Dienas skola" šoreiz pwnoja. Ne tik daudz lekcijas ziņā (kur Diņģelis & Smildziņa (vai kā nu sauca to otru Sestdienas redaktori) stāstīja par aprakstu rakstīšanu Sestdienā, no kā varēja izsecināt, ka viņi ir baisi 1337 džeki un lieliski literatūras pārzinātāji. Augstprātība = -50% ikviena cilvēka vērtējumam manās acīs) kā ārpus tām. Bet tas lai pagaidām paliek aizkulisēs.
Turpinot klausīties 2005. gada albumus, esmu nonācis pie secinājuma, ka "The Magic Numbers" ar "The Magic Numbers" ir daudzsološākie no manis līdz šim nedzirdētajiem albumiem (ko dīvainā kārtā allmusic.com novērtēja ar 2,5*) - droši vien tāpēc, ka jūtama 60.-to gadu soft rock (Beach Boys, The Beatles, Donovan) un 90.-to gadu dream rock (Belle & Sebastien, Galaxie 500, The Flaming Lips) ietekme. Ir gan arī Pols Vellers (Paul Weller) ar "As Is Now", bet kaut kas viņā mani nepiesaistīja. Go figure.
Pabakstoties freeware gamedev'u lapās, atklāju, ka beidzot top projekts, kas varētu aizstāt klasisko Rockstar
Jā, un man ir arī jauns mobilais: SonyEricsson K300i. Izrādās, ka attēlos tas izskatās krietni neglītāks kā dzīvē. Arī labi.
Jā, un šitādi fragmentāri ieraksti kā augstāk lasāmais sux. Bet ko padarīsi?
Jā, un es nevaru vien beigt sajūsmināties par blūzmeņa Taj Mahal kaverversiju The Monkees gabalam "Take A Giant Step".
Jā, es to tiku teicis jau iepriekšējā ierakstā. Bet tas gabals patiešām "spārda pakaļu".
Current Music: The Magic Numbers - Which Way To Happy