te

peacemaker @ 09:18 pm: Viena no ievērojamākajām izmaiņām manā domāšanas veidā pēc pirmajiem tripiem bija pāreja uz iekšējo monologu. Ne no šā, ne no tā atkal esmu pārgājis uz dialogu, prātā risinot garas sarunas ar klāt neesošiem cilvēkiem. Par laimi, reāli eksistējošiem. Tēvu. Bērnības draugu. Vidusskolas laika mīlestību. Džonu Lenonu.

Kā izrādās, tas ir krietni efektīvāks domu risināšanas veids par monologu, jo nereducējas uz atsevišķu labskanīgu frāžu ritmisku atkārtošanu.