Laiks. Fuck. Reizēm man šķiet, ka esmu uzņēmies vairāk, kā spēju pavilkt. Bet, no otras puses, tikai tādā veidā iespējams progress. Lielākoties.
Šodien līdz astoņiem sēdēju centrā: vispirms universitātē, tad meklējot dāvanu draugam dzimšanas dienā (kurš savulaik bija geimeris - pirms dabūja darbu, sāka studēt un apgādājās ar draudzeni, mēdza lielos daudzumos spēlēt vecos LucasArts un Sierra kvestus... tagad paretam uzspēlē tikai CS - go figure), tad gatavojoties mistiskajam augstskolu konkursam "Erudīts 2006". Šodien tika gatavots skečs, kuru uzrakstīju vakar pusstundas laikā, bez īstas nojēgas, ko tad īsti man vajadzēja rakstīt. Beigās tapa sūds bez jelkādas jēgas. Tas tika drausmīgi ieskānots... un ar to varētu sākties mūsu izgāšanās, jo arī pārējie dalībnieki acīmredzot tika atlasīti pēc pazīšanās principa. Dat's fun.
Ak, jā, par dziļo domu nepieciešamību (?) mūsdienu literatūrā. Nekad neesmu slēpis, ka idejiskā bāze man ir ļoti nozīmīgs aspekts kā lasot, tā rakstot kaut ko, kas varētu tapt pieskaitīts pie literatūras. Plikai sižeta stāstīšanai krietni labāki līdzekļi ir filmas un spēles - bet tās nevar tik niansēti nodot mesidžu gala patērētājiem.
Jau manā blogā minētais "Satori" portāls pirms pāris nedēļām or smth uzsāka projektu, kura ietvaros 4-5 populārākie jaunie rakstnieki iekārto savus blogus. Protams, izrādījās, ka tajos nebija nekā jēdzīga - parastais blogu stuff's. Un, lūk, tas izraisīja pretreakciju: http://www.satori.lv/?src=raksts&ho=J&item=939 . Diezgan pamatoti. Tikām, kamēr rakstīšana bez pieturzīmēm un lielajiem burtiem tiks uzskatīta par dumpinieciskumu un aizvietos oriģinālas idejas, Latvijas literatūra sūkās kā līdz šim. Proti, tiks radīta literāra masturbācija, par kuru kaifos kritiķi, bet nelasīs neviens cilvēks, kura galvenais mērķis nebūs lielīties saviem draugiem. A la Einfelda "Neļaudis", kas dabūja balvu par labāko pagājušā gada prozu or smth. Ar mierīgu sirdsapziņu varu apgalvot, ka jau tagad esmu spējīgs uzrakstīt kaut ko "stāvošāku" (rusicisms lol). Kā mākslinieciski, tā saturiski. Tiesa, pagaidām tikai reizumis. No otras puses, daudzi ir spējīgi rakstīt kaut ko labāku par Einfeldu. Vismaz noteikti baudāmāku.
Bet ne par to ir šis stāsts, mani dārgie pidari. Literatūra bez jēdzīga mesidža visa pamatā kļūst par pakaļskrējēju filmu/spēļu industrijai. Tāpat kā literatūra bez "labas" valodas. Tas nav obligāti slikti. Bet man tas nepatīk. Tāpēc es to nelasu. Un cenšos nerakstīt. Protams, ideālā gadījumā "dziļā doma" tiek apvienota ar labu valodu un sižetu. Šādā gadījumā autors ir apberams ar ziediem un metams gaisā. Taču problēma slēpjas apstāklī, ka par labu valodu, ideju un sižetu bieži vien tiek uzskatīti mēsli, kas būtu attaisnojams tikai ar slavētāju sūdīgo informētību filozofijā un literatūrā.
Beidzot ir pienācis tas brīdis, kad arī es izklausos pēc pašapmierināta snoba. Ceru, ka tikai izklausos. Bet laikam esmu tomēr pārkāpis tajā pusē, kuru visu laiku esmu nicinājis - un vēl aizvien manas domas par to nav mainījušās. Dat sux.
"Разрежь мою грудь, посмотри мне внутрь, Ты увидишь, там все горит огнем."
un
"I've heard how some people have said that I've changed, that I'm not who I was - now, that really is a shame."
Tipa, beigu beigās pofig par to visu, man jācenšas ķepuroties augšup. Vai varbūt tomēr piedrāzt to visu. Nē.
Current Music: Spiritualized - Come Together