te

peacemaker @ 10:02 am: Grāmata par cilvēku genoma veidošanās gaitu - faktiski populārzinātnisks molekulārbioloģijas un evolucionārās psiholoģijas pamatu izklāsts - mani pašlaik ir aizrāvusi krietni vairāk kā pārējās trīs paralēli lasītās grāmatās - Bīta paaudzes rakstnieku antoloģija, Mahatmas Gandija autobiogrāfija un amīšu XX gadsimta īsstāstu apkopojums.

Imo, tas skaidrojams gan ar salīdzinoši vāji pārzinātās tēmas "svaigumu" un interesantumu, gan skaidro, precīzo valodu, kas man vienmēr šķitusi krietni piemērotāka stāstīšanai. Un, nē, tas nav pretrunā manai kaifošanai par Bredberiju, Kafku un Markesu, jo literatūru es drīzāk uztveru kā iespēju izpētīt autora radītu pasauli/varoņus, ne konkrētu stāstu. Tā kā atbilstošs stils ir sasodīti nozīmīgs līdzeklis ticamas pasaules radīšanai, bet mani joprojām interesē pēc iespējas svešādākas un fantastiskākas (!= sci fi) pasaules, priekšroka viņu izmantotajai pieejai ir pašsaprotama.