te

peacemaker @ 11:45 am: No 13-14 gadu vecumam ikdienā mani mūzikas klausīšanās paradumi faktiski aprobežojās ar dažādos mistiskos veidos ierakstītām un iemainītām kasetēm, jo par mūzikas veikaliem (vai naudas tērēšanu kasetēm) varējām tikai sapņot. Tāpēc ierakstu kolekciju veidoja šņākoņas pārpildīts Bītlu "Let It Be" (brālim tika uzdāvināts pirātiskais disks ar to, ko draugs man pārrakstīja kasetē), līdzīgā veidā tapusi Bītlu agrīno dziesmu (no albuma Please Please Me līdz Beatles For Sale + dažas roķīgākie Help! gabali) kompilācija, kurai vēl aizvien neesmu atradis atbilstošo oficiālo relīzi, dažas no radio kasetē ierakstītas Smokie un Roxette dziesmas, pāris nezināmā veidā iegūti Sektor Gaza albumi, kā arī viena Roberta Gobziņa kasete. Pēdējos trīs tikpat kā neklausījos, toties abas Bītlu kasetes griezu nonstopā. Un es patiešām domāju "nonstopā".

Pēc tam dabūju arī Yellow Submarine songtreku, Lenona soloizlasi, kā arī Supertramp - Slow Motion, bet tad jau pārcēlšanās uz Rīgu vairs nebija tālu. Kopš tā laika agrīnos Bītlu ierakstus tikpat kā nebiju klausījies, taču tagad, pēc ilga pārtraukuma atkal tos uzliekot, ar zināmu pārsteigumu konstatēju, ka joprojām atceros ikvienu noti un vārdu (no tām dziesmām es faktiski iemācījos angļu valodu). Un atkal saprotu, ka jau tad viņi spēja radīt izcilas dziesmas.