Filozofiska wannabe-inteliģenta kārtējais sūdiņš (ieraksts) :
Tipa.
Tipa, gribēju izplūst pārdomās par literatūras/mākslas jēgu, definīcijām un tamlīdzīgu krepu, bet sapratu, ka tas viss ir sviests. Es kaifoju par skaisti plūstošu valodu, Geimmāsters - par kruti savītu sižetu, Kamazs - par postapokaliptisku settingu or smth. Neba nu kāda no tām ir "pareizā" kaifošana. Tāpēc es lasu, ko man patīk lasīt (ar atsevišķiem izņēmumiem, kad vēlos izlasīt kaut ko citu par labi atzītu, ko vēl neesmu lasījis - lielākoties klasiķu darbus... kas (ŠOKS!) parasti arī izrādās izcili) un rakstu, ko man patīk rakstīt un patiktu lasīt. Ja vēl kādam tas patīk - dat's kewl. Ja nepatīk: fcuk u my precious son/daughter. Bet es centīšos rakstīt labāk un eksperimentēšu, lai uzķertu to, kas man patiktu vislabāk. Protams, ja citiem patīk, vēl jo labāk. Pagaidām izdodas. Bet eksperimenti nebeidzas. N dat's waht life iz 4ll 4bout.
Bet nu, atpakaļ pie tradicionālā, tizlā hronoloģiskā notikušā stuff'a izklāsta.
Piektdien un sestdien [censored]. Bļe, laikam izklausos pēc pašapmierināta pidara, kurš uzskata, ka viņam vienīgajam ir taisnība. Bet droši vien tā arī ir.
Sestdien bija arī "Dienas Skola", kurā vispirms Streips un pēc tam Spriņģe (vai kā nu viņu tur sauca) stāstīja par analītisko rakstu veidošanu. Sapratu, ka tur ir daudz jāstrādā. Pārāk daudz, lai man būtu īpaša interese.
Tramvajā braucot visu laiku klausos "Belle and Sebastian" trīs pirmos albumus un lasu Grema Džoisa "Курение мака". Kaut kā iet kopā. Ieskatoties last.fm statistikā, pamanīju, ka lielākā daļa pēdējā laikā klausītās mūzikas ir piesaistīta grupai "Taking drugs to make music to take drugs to". Ceru, ka tas nav mājiens. Turpinot bezmērķīgo klaiņošanu pa neta dzīlēm, atradu pāris interesantus saitus. Pirmkārt, http://www.dimeadozen.org/ . Vienkārši fantastisks saits ar tūkstošiem bootleg'u un koncertu ierakstu torrentiem. Pie velna, viņiem ir ap 50 dažādu The White Stripes koncertierakstu, pusotrs simts "Led Zeppelin" un vairāk kā 200 "Rolling Stones"! Tiesa, trakerim ir ļoti stingra politika nepieļaut nevienas oficiāli relīzētas dziesmas versijas izplatīšanu. Tomēr pieejamā mūzika ir neiedomājami plaša. Pat "Galaxie 500" (mans lielākais pēdējo mēnešu "atklājums" koncerts. Otrs saits ir: http://www.masturbateforpeace.com/ . Beidzot ikdienišķajai nodarbībai ir izdomāts atbilstoši cildens mērķis! Pag, ko es tikko uzrakstīju? D'oh!
Šodien pabiju "Dadzī". Tiesa, šoreiz bez karikatūras, jo nāca prātā tikai absolūti tizlas idejas, kas izskatījās vēl nesalīdzināmi tizlākas, tiklīdz mēģināju tās uzlikt uz papīra. Toties tika pieņemts mans ierosinājums par pēdējā vāka karikatūras tēmu. w00t \o/. Tiesa, viņi visticamāk paši būtu aizrakušies līdz tai. Bet varu vismaz uzlabot savu pašnovērtējumu. Yo!
Beidzot nomazgāju traukus, kas izlietnē glabājās kopš aizpagājušās nedēļas. Tas ir jauns rekords, bet īpaši par to nepriecājos. I'm goin' down.
Pēdējās dienās aizvien biežāk vakaros kādu stundu no vietas improvizēju ar ģitāru, uz vietas izdomājot arī tekstu. Protams, spēlēju es sūdīgi un arī dziedu ne īpaši labāk, bet gan jau kaut kad ierakstīšu daļu un uploadošu kaut kur.
Ah, jā, un šitās Dilana dziesmas nosaukums ir viens no labākajiem, kādus esmu redzējis. Tiesa, arī Yoko Ono klasiskais "Don't Worry, Kyoko, Mommy's Only Looking for Her Hand in the Snow" ir kewl (Kyoko bija viņas meitas vārds). Or something.
Tipa.
Tipa, gribēju izplūst pārdomās par literatūras/mākslas jēgu, definīcijām un tamlīdzīgu krepu, bet sapratu, ka tas viss ir sviests. Es kaifoju par skaisti plūstošu valodu, Geimmāsters - par kruti savītu sižetu, Kamazs - par postapokaliptisku settingu or smth. Neba nu kāda no tām ir "pareizā" kaifošana. Tāpēc es lasu, ko man patīk lasīt (ar atsevišķiem izņēmumiem, kad vēlos izlasīt kaut ko citu par labi atzītu, ko vēl neesmu lasījis - lielākoties klasiķu darbus... kas (ŠOKS!) parasti arī izrādās izcili) un rakstu, ko man patīk rakstīt un patiktu lasīt. Ja vēl kādam tas patīk - dat's kewl. Ja nepatīk: fcuk u my precious son/daughter. Bet es centīšos rakstīt labāk un eksperimentēšu, lai uzķertu to, kas man patiktu vislabāk. Protams, ja citiem patīk, vēl jo labāk. Pagaidām izdodas. Bet eksperimenti nebeidzas. N dat's waht life iz 4ll 4bout.
Bet nu, atpakaļ pie tradicionālā, tizlā hronoloģiskā notikušā stuff'a izklāsta.
Piektdien un sestdien [censored]. Bļe, laikam izklausos pēc pašapmierināta pidara, kurš uzskata, ka viņam vienīgajam ir taisnība. Bet droši vien tā arī ir.
Sestdien bija arī "Dienas Skola", kurā vispirms Streips un pēc tam Spriņģe (vai kā nu viņu tur sauca) stāstīja par analītisko rakstu veidošanu. Sapratu, ka tur ir daudz jāstrādā. Pārāk daudz, lai man būtu īpaša interese.
Tramvajā braucot visu laiku klausos "Belle and Sebastian" trīs pirmos albumus un lasu Grema Džoisa "Курение мака". Kaut kā iet kopā. Ieskatoties last.fm statistikā, pamanīju, ka lielākā daļa pēdējā laikā klausītās mūzikas ir piesaistīta grupai "Taking drugs to make music to take drugs to". Ceru, ka tas nav mājiens. Turpinot bezmērķīgo klaiņošanu pa neta dzīlēm, atradu pāris interesantus saitus. Pirmkārt, http://www.dimeadozen.org/ . Vienkārši fantastisks saits ar tūkstošiem bootleg'u un koncertu ierakstu torrentiem. Pie velna, viņiem ir ap 50 dažādu The White Stripes koncertierakstu, pusotrs simts "Led Zeppelin" un vairāk kā 200 "Rolling Stones"! Tiesa, trakerim ir ļoti stingra politika nepieļaut nevienas oficiāli relīzētas dziesmas versijas izplatīšanu. Tomēr pieejamā mūzika ir neiedomājami plaša. Pat "Galaxie 500" (mans lielākais pēdējo mēnešu "atklājums" koncerts. Otrs saits ir: http://www.masturbateforpeace.com/
Šodien pabiju "Dadzī". Tiesa, šoreiz bez karikatūras, jo nāca prātā tikai absolūti tizlas idejas, kas izskatījās vēl nesalīdzināmi tizlākas, tiklīdz mēģināju tās uzlikt uz papīra. Toties tika pieņemts mans ierosinājums par pēdējā vāka karikatūras tēmu. w00t \o/. Tiesa, viņi visticamāk paši būtu aizrakušies līdz tai. Bet varu vismaz uzlabot savu pašnovērtējumu. Yo!
Beidzot nomazgāju traukus, kas izlietnē glabājās kopš aizpagājušās nedēļas. Tas ir jauns rekords, bet īpaši par to nepriecājos. I'm goin' down.
Pēdējās dienās aizvien biežāk vakaros kādu stundu no vietas improvizēju ar ģitāru, uz vietas izdomājot arī tekstu. Protams, spēlēju es sūdīgi un arī dziedu ne īpaši labāk, bet gan jau kaut kad ierakstīšu daļu un uploadošu kaut kur.
Ah, jā, un šitās Dilana dziesmas nosaukums ir viens no labākajiem, kādus esmu redzējis. Tiesa, arī Yoko Ono klasiskais "Don't Worry, Kyoko, Mommy's Only Looking for Her Hand in the Snow" ir kewl (Kyoko bija viņas meitas vārds). Or something.
Current Music: Bob Dylan - It's Alright Ma (I'm Only Bleeding)