te

peacemaker @ 02:42 pm: Kārtējo reizi aizgāju apciemot agrākās apziņas kapavietu. Toreiz pa gaisu aizlidinātās sandales un zeķes joprojām guļ turpat, urīna paliekas vairs nav manāmas un arī (vēlāk uzrakstītais, bet tolaik sacerētais) dzejolis uz dzeloņstiepļu žoga ir padzisis, ļaujot salasīt tikai rindiņu nobeigumus. Tomēr atmiņu un nošķirtības dēļ tā vieta joprojām ir labākā iespējamā vieta pārdomām. Jo sevišķi par lietām, kas saistītas ar tripošanu. Un tas bija tieši laikā, jo arī "Karmas ubagi" ir iegājuši pēctripa stadijā - un jūtos pārliecinātāks kā jebkad iepriekš, ka man ir pa spēkam īstenot tā potenciālu un paša iecerēto.