te

peacemaker @ 12:42 pm: Balva par labāko pāreju no vienas dziesmas nākamajā pienākas Joe Byrd & The Field Hippies albumam "The American Metaphysical Circus". Pirmā dziesma (Kalyan) būtībā ir tīra gandrīz instrumentāla psihedēlija, kur vokāls ir tiktāl pārveidots, ka nav iespējams saprast ne vārda. Tikai dziesmas beigās no kakofonijas pamazām izlaužas "waiting to die", ko divas balsis atkārto pārsimts reižu, līdz beidzot frāze pārtop "waiting to die for the 17th time" un sākas kruts, pasmags psihedēlisks roks ar nosaukumu "You Can't Ever Come Down", kur brīžiem fonā atskan tas pats "waiting to die".

Jā, tripojot to laikam nevajadzētu klausīties.