Meklējot kādas "atslodzes" spēles, kurās nevajadzētu atcerēties par pirmdienas eksāmenu finansu teorijā, atcerējos, ka pirms pāris gadiem mēģināju darboties ar Nintendo 64 emulatoru, kā rezultātā biju diezgan lielā kaifā par pašām spēlēm - bet ne par to, kā mans 366 MHz 256 Mb RAM PC mocījās ar emulēšanu. Tā kā tagadējais dators ir krietni labāks un dod cerību beidzot izbaudīt N64 spēles (+ vēl tagad ir arī gamepad), izlēmu mēģināt vēlreiz. Novilku no Mininovas spēļu kolekciju (
Tā ir viena no labākajām manis iepriekš neizmēģinātajām spēlēm, kuras pēdējā gada laikā esmu spēlējis. Varbūt vienīgi Civilization IV, Space Rangers 2 un Football Manager 2006 spēj ar to sacensties. Protams, nekādu recenziju šeit es negrasos rakstīt (kaut vai tādēļ vien, ka trūks lasītāju), bet skaidrs, ka tas ir ideāls Fable un Final Fantasy krustojums ar papīra personāžiem no Mario spēlēm. Plus patiešām iespaidīga pašironijas deva, kas brīžiem tuvojās pie klajas ņirgāšanās par Mario produktiem - vienlaikus paliekot ideālai "bērnu" spēlei. Pie velna, es pat nožēloju, ka manā bērnībā nebija šādu šedevru. Tas viss lieku reizi pārliecina mani, ka, ja tuvākajos gados tomēr iegādāšos konsoli (kas gan ir ļoti maz ticams), tā noteikti būs Nintendo ražojuma - kaut vai tas pats Revolution. Piedrāzt lielāku jaudu, vairāku fīču u.t.t., u.tjpr. Jaunu, oriģinālu, inovatīvu un, galvenais, interesantu spēļu ziņā Nintendo līdz šim ir tālu priekšā visiem konkurentiem. Pie tam ar vārdu "oriģināls" es šeit nedomāju: "dod iespēju pretinieku nogalināt 29 dažādos, iepriekš neredzētos veidos, liekot tam izplūst fantastiski reālistiskās asiņu peļķēs." Cik labi, ka neesmu pieaudzis.
Current Music: Charlie Parker - Relaxin' in Camarillo