te

peacemaker @ 08:40 pm: Pīsmeikera LSD blodziņš
Meklējot saprātīgu, ar new age bulšitu nesaistītu literatūru par psihedēliju un psihotropajām vielām, beidzot apstājos pie LSD izgudrotāja Alberta Hofmana stāsta par skābi. Tā kā viņš ir ķīmiķis, arī grāmatā lielākais uzsvars ir likts uz to, uzmanīgi aplūkojot visus LSD izraisītos bioķīmiskos procesus u.t.t. Imo, nesalīdzināmi prātīgāka pieeja jautājumam kā nenormāla skābes daudzuma rīšana, mēģinot izpīpēt tās DZIĻO JĒGU. Es tomēr krietni labprātāk ticu zinātnei kā Makennam vai whatever. Tāpat kā Hofmans. Tāpēc grāmata pagaidām owno, kaut nebūt ne visam piekrītu.

Bet, lai tie nebūtu tukši vārdi, esmu sagādājis interesantāko vietu tulkojumu. Tas gan ir saraustīts, jo viņa stāstījums par laboratorijas stāvokli pētniecības laikā un sākotnējiem eksperimentiem ar alkaloīdiem mani gan interesēja, bet šaubos vai tāda pati reakcija būs Geimmāsteram or smth. Tāpēc tos izlaidu. Tāpat kā daudz ko citu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka interesenti to grāmatu var lasīt paši iekš http://www.psychedelic-library.org/child.htm .

Priekšvārds
Par mūsdienu pasauli man ir līdzīgs viedoklis kā maniem vienaudžiem - Rietumvalstu industriālo sabiedrību visās tās izpausmes sfēras ir pārņēmusi garīga krīze, no kuras atgūties iespējams, vienīgi mainot savu pasaules uztveri. No materiāliskā, duālā pieņēmuma, ka cilvēki un vide ir atšķirīgas vienības, jāvirzās uz jaunu, visaptverošu realitāti, kurā cilvēki spētu sajust savu vienotību ar visu dzīvo dabu.

Tomēr jāatceras, ka nedrīkst nenovērtēt ar apzinātu garīgu atklāsmju stimulēšanu (pretstatā spontānām vīzijām) saistītās briesmas - jo sevišķi ja tas tiek darīts ar LSD vai tamlīdzīgu halucinogēnu palīdzību.

LSD izcelsme. LSD psihisko efektu atklāšana
Pirmais Dr.A.Hofmana eksperiments:

4/19/43 16:20: izdzerts 0,25mg LSD šķīdums 10 ml ūdens. Bezgaršīgs.

17:00: Sākas reibonis, nemiera uzplūdi, vizuālas deformācijas, paralīzes simptomi, jautrība.

4/21 uzrakstītais pielikums:
Mājupceļā [~pusotru stundu pēc eksperimenta sākuma] mans stāvoklis kļuva bīstams. Redzeslaukā viss plīvoja un deformējās, it kā to skatītu izliektā spogulī. Šķita, ka nevaru izkustēties no vietas, kaut asistents apgalvoja, ka pārvietojamies ļoti ātri.

(Mājās)
Manu ķermeni, prātu un dvēseli bija pārņēmis dēmons. Es lēkāju, kliedzu, cenšoties atbrīvoties no tā, līdz beidzot padevos un bezspēcīgs atgūlos uz dīvāna. Viela, ar kuru biju gribējis eksperimentēt, bija mani uzveikusi. Mani pārņēma drausmas bailes sajukt prātā. Brīžiem man šķita, ka esmu pametis ķermeni un bezgalskaidri, kā no malas, spēju novērtēt situācijas traģismu.

[Asistenta izsauktais ārsts] nekonstatēja neko neparastu, izņemot paplašinātās acu zīlītes. Pulss, asinsspiediens, elpošana bija normas robežās.
(..)
Jo sevišķi mani fascinēja, ka ikviena skaņa - durvju roktura nospiešana, garāmbraucošs auto - transformējās optiskos efektos. Ikkatra skaņa radīja nepārtraukti mainīgu attēlu, kuram bija sava, izteikta forma un krāsa.

(Nākamajā rītā)
Jutos brīnišķīgi un teju pulsēju no jauniegūtas dzīves enerģijas. Pasaule bija it kā radīta no jauna

Lai gan [eksperimenta laikā] apzinājos savu stāvokli, ar visu savu gribasspēku man neizdevās atbrīvoties no LSD pasaules. Viss šķita neapšaubāmi, pat biedējoši īsts. Tiesa, tobrīd nesapratu saikni starp LSD lietošanu un spontānajām atklāsmēm.

LSD un eksperimenti ar dzīvniekiem
Pelēm LSD iedarbībā parādījās tikai kustību traucējumi un izmaiņas ēšanas paradumos. Kaķiem bija arī veģetatīvi simptomi, piemēram, matu izsliešanās gaisā, siekalu izdalīšanās un citas liecības par halucināciju esamību. Dzīvnieki bažīgi vērās gaisā, un kaķi nevis uzbruka pelēm, bet lika tās mierā, vai pat izbīlī bēga. Eksperimenti ļauj secināt, ka arī suņi LSD iespaidā redz halucinācijas. Ieslodzītu šimpanzu kopiena ļoti aktīvi reaģē, ja kādam no tās locekļiem ir iedots LSD. Lai arī konkrētā dzīvnieka uzvedībā izmaiņas nav novērojamas, visa kopiena sāk trokšņot, jo LSD ieņēmusī šimpanze neievēro strikti noteikto hierarhisko kārtību barā.

No pārējiem dzīvniekiem, uz kuriem tika izmēģināts LSD, šeit ir vērts pieminēt tikai zivis un zirnekļus. Zivīm tika konstatētas neparasti peldēšanas manevri, bet zirnekļos LSD acīmredzami iespaidoja tīklu veidošanu. Pie ļoti zemām devām tīklu proporcijas bija vēl labākas un precīzākas kā parasti, taču pie lielākām devām tīkli kļuva slikti un primitīvi veidoti.

Cik toksisks ir LSD?
Nāvi pie letālas LSD devas lielākajai daļa dzīvnieku izraisīja elpošanas apstāšanās. Šķietami nelielais daudzums (ziloņiem 0,06 mg/kg, trušiem 0,3 mg/kg, žurkām 16,5 mg/kg) var radīt iespaidu, ka LSD ir ļoti indīga viela. Taču, salīdzinot dzīvniekiem letālo devu ar vidējo efektīvo devu cilvēkos (0,0003-0,001 mg/kg), kļūst skaidrs, ka LSD toksiskums ir neparasti zems. Ja cilvēku letālā deva ir salīdzināma ar trušiem, nāvei no LSD būtu nepieciešamas 300-600-kārtīga doza, bet ja ar žurkām - 50-100-tūkstoškārtīga doza. Tie protams, ir tikai aptuveni aprēķini, jo terapeitiskajam indeksam (efektīvās un letālās devas attiecībai) ir nozīme tikai attiecīgās sugas ietvaros. Tā kā šajā gadījumā letālās devas noteikšanai nepieciešamā procedūra nav iespējama, tā nav zināma. Cik man zināms, nav konstatēts neviens nāves gadījums, ko izraisījusi saindēšanās ar LSD. Jā, ir aprakstīti vairāki ar LSD lietošanu saistīti letāli gadījumi, taču tie bijuši negadījumi vai pašnāvības, kas veiktas LSD izraisīto pishisko pārmaiņu rezultātā. Tāpēc ar LSD saistītās briesmas slēpjas nevis vielas indīgumā, bet gan tās efekta neparedzamībā.

Plaši izmeklējumi pierādījuši, ka nav saistības starp hromosomu bojājumiem un LSD lietošanu. Tas pats sakāms par embriju deformēšanos, ko savulaik saistīja ar LSD.

LSD farmakoloģiskās īpašības
Uz pelēm izdarītie eksperimenti ar radiācijas iezīmētu LSD parādījuši, ka intravenozi injicēts LSD ātri izšķīst asinīs un tiek "izvadāts" pa visu organismu. Pārsteidzoši, ka mazākā koncentrācija novērojama smadzenēs. Tur LSD atrodams atsevišķos vidussmadzeņu apgabalos, kas ir atbildīgi par emocijām.

Tā kā LSD psihiskie efekti ir novērojami arī pēc tam, kad viela organismā vairs nav atrodama, jāpieņem, ka LSD pats par sevi nav aktīvā viela - tā vienkārši iedarbina noteiktus bioķīmiskus, neirofizioloģiskus un psihiskus mehānismus, kas, savukārt, izsauc apreibināšanās radītos simptomus.

Pagaidām vēl nav zināmi LSD psihisko efektu bioķīmiskie iemesli. Tomēr LSD iedarbība uz serotonīnu un dopamīnu [tipa, hormoni, kas izplata atsevišķu nervu radītos impulsus - a skābe bloķē to darbību] pierāda, ka LSD var kalpot par noderīgu palīglīdzekli smadzeņu darbības un garīgās aktivitātes bioķīmisko procesu izpētē.

TO BE CONTINEUD!!