pavisam - 3. Jūlijs 2020

About 3. Jūlijs 2020

BDUZ22:08
And now for something completely different...
THE LARCH!

Pavadīju dienu mācībās par ZĀLĀJIEM.

Varētu jau smalki stāstīt, ka esmu nodevusies interešu izglītībai, bet kailā patiesība ir prasta kā gārsene.
Vīra kungs atstāja mantojumā savu un drauga - kārklu lauksaimnieka - projektu, t.i. bioloģisko zālāju.
Eiropa izlēma, ka ņefiga nemaksās tāpat vien par to uzturēšanu, tāpēc KATRAM, kas piedalās projektā jāiesniedz apliecinājums par 2 dienu kursa apguvi.
Vai arī būs jāatmaksā 5 (PIECU) gadu maksājumi. Protams, ir piektais gads un, kas gadā varbūt nav daudz, tas piecos ir vesels kapitāls.

Tā nu es piektdienā, mēneša slēgšanā, nepasakot Ješkam ne vārda, sēdēju Ozolniekos un mācījos smilgas uzbūvi.
Ja pavisam godīgi, uz brīdi reāli ieštirīja (c) [info]zazis.
Vienkārši tupa sēdi, klausies par pļavu veidiem, kā tās dzimst un mirst, kā lopi ar nagiem un kažokos pārnēsā sēklas, kakā pļavās, putni apēd kakas, zvēri putnus, cilvēks zvērus... nu arvienvārdsakot - "Vējatēv, kā tu esi parvērties".
Absolūts hīts - "visi ēd visus, lai iegūtu enerģiju". Labāk nepateiksi, turklāt der visām dzīves jomām :D

Programma paredzēja 3h praktiskās nodarbības Lielupes palienas pļavās, lepni uzliku endomondo un nogājām...950 metrus.
950 metri pusotrā stundā. Principā nedzēsīšu, tautai jāzina savi varoņi...
Sadalījāmies pāros un skaitījām kvadrātmetrā augu sugas. Saskaitījām veselas 17 dažādas lapiņas un smildziņas.

Lektore no LLU, ļoti forša, tikai ilūzijās par savu auditoriju. Ar mērenu patosu piedāvāja iepazīstināt ar sevi un pastāstīt, kur tad kuram tās pļavas apsaimniekojamas, pavīpsnājot - ka te jau "dīvāna zemnieku" nebūs. Stādījos priekšā kā tipisks Dīvāna Zemnieks ar pļavu Rēzeknes novadā. Kas smieklīgākais, reāli 13 cilvēku grupā viens bija zemnieks. Viens tāds kā vīra draugs, kārklu zemnieks. Un 11 tādi kā es. Ar varu aizdzīti mācīties.

Vienīgais zemnieks, foršs, mazs onkuliņš, lai vai kur mani sastapa, turpināja kaut kādu paša uzsāktu sarunu. Uzzināju gan cik šogad maksā lauksaimniekiem degviela, kā viņš galubeigās ieberzās gandrīz sodā ar bioloģiskajiem zālājiem, kā viņam mašīna veca gan, bet uzticama (nu tas bija kompleksiņš, jo viņa auto patiesi izcēlās ar vecumu, pat manai blakus). Galubeigās noguru gan kā kuce, lekcijas par smilgām - ok, socializācija - paldies, bet nē, paldies.

Kas apbrīnojami, kursi pat ar ēdināšanu, diezgan kvalitatīvu prezentāciju, ar lektoru, kurš māk nospiest F5 ppt, māk atbildēt uz grupas "pasniedzēj, a kas ir šis?!" debilismiem. Toties nevarēja komentēt ES debilismus, tur mums nākamnedēļ būšot konsultante uz saplosīšanu.

Kas briesmīgi stulbi un stresojoši - nākamās mācības sestdien, bet izrādās, ka sestdien slēgšanas mītiņš. Kopš kura laika slēdzam sestdienā, nav ne jausmas. Jau šodien ar hotspotu maksāju Gruzijai nomu no palienu pļavām, jo kkas kkam Gruzijā nosprāga.
Kā iezvanīties videozvanā, kad jāskaita puķītes pļavā, vēl neesmu izdomājusi.

Toties šodien gāju apli un redzēju divu veidu madaras, mazos sukulentus ar dzeltenajiem ziediņiem un dzirkstelītes, nevis zaļu masu :)

Ā un vēl es dabūju briesmīgi smuku grāmatu, ar izvelkamām bildītēm utt. Saturs šāds. (tur viena daļa, lai redzētu nākamo, jāmaina linkā numurs).
Bildītes izskatīju, lasīt negrasos.
Piedodiet, labās, bet neatceros, kuras tieši te mainījās ar velēnām un runājās ar ceļtekām, tomēr, ja ir interese par grāmatu, varu aiz-om-ni-vēt. Lai nestāv dīkā.
Tags:
Top of Page Powered by Sviesta Ciba