pavisam - 5. Aprīlis 2020

About 5. Aprīlis 2020

18:28
Nedēļa no pekles.
Plānoti/neplānoti, salikās kādas 25 sapulces, tai skaitā nelāgs kašķis ar apturētās valsts auditoriem, 3 intervijas otrpus okeānam, ikgadējais kašķis par "kāpēc man tik maz pielika pie algas" (kā Jākobs saka - this time of the year...). Goda vārds kā nešķīstas kritiskās dienas reizi gadā.
Plus 3 divu-metru-pastaigas ar kolēģiem.
It kā jau forši - var izrunāt gan darbu, gan kliedēt vientulību, bet iztukšo baisi. Un es tā kā nesūdzos par vientulību.
Cits piezvana un STUNDU ļerkst. Nopietni?! Un tas pēc tam, kad esmu pateikusi, ka dīka nav dilemma, kas piemeklējusi mani, esmu noslogota vairāk kā parasti.
Divas dienas guļu, staigāju un lasu grāmatu, bet neesmu droša, ka esmu 100% atguvusies.

Gribētos kādu profesionāļa viedokli, kas notiek? Kāpēc cilvēki kļūst bezpalīdzīgi? Uzdod debilākos jautājumus ever. Paģēr, lai viss tiktu pienests, padots, iebarots ar karotīti.
Uzmanības trūkums? Stress sabloķē smadzenes? Vaino darba devēju visā?

Maikls, vienīgais jēdzīgais cilvēks projektā, guļ slimnīcā ar C-19.
Pēkšņi šī zaraza no kaut kā abstrakta kļuva par kaut ko ļoti reālu.

Palaidām Maltu bez viņa. Divus vakarus projvads zvanīja histērijā, tipa "šef, vsjo propalo", jo nevarēja testu iecelt produkcijā. Kaut kas ar kaut ko negāja, ko Maikls zinātu risināt.
Bet palaidām... Kā jau teicu - pilnas kapsētas neaizvietojamiem cilvēkiem.

Vispār šī zvanīšanās pa vakariem sāk piegriezties. Tāda sajūta, ka līdz ar darbu no mājām, ir pazudusi sapratne par darba laiku.
Jākobs vienkārši zvanās 5x dienā.

Piektdien vakarā jutos kā uz klona nomesta ola. Izšķīdusi, bez formas un satura.

Bet nākamā ir īsā nedēļa!!!
Tags:
Top of Page Powered by Sviesta Ciba