pavisam - 6. Oktobris 2019

About 6. Oktobris 2019

Par kakām15:57
Patiesībā, pēc pēdējā kaku ieraksta sākās negaidīts progress - mēs esam iztērējušas visus maisiņus, kurus es jau biju novēlējusi kodēm un nopirkušas vēl pāris iepakojumus.
Tātad, žēlabas cibā patiešām strādā!!! (kā tur palika ar to miljonu un pili laukos?)

Suns neciešas, neprasās, bet, kad izejam ārā, 99% gadījumu nodarām visas lietas kā lieli suņi.
Protams, pēc garas, vientuļas darbdienas, pa grīdām var atrast all kind of shit staff, bet ko lai dara.

Toties, parādījušās dažas saprātīga suņa iezīmes - kad taisāmies ārā, viņa paceļ ķepu, lai var uzvilkt iemauktiņus!!! Vēl viņa sargā māju. Kas ir ļoti parocīgi, zinot, cik regulāri aizmirstam aizslēgt durvis. Mīnuss šajā plusā - esam uzlikušas to pārjūtīgo deviņdesmito gadu auto signalizāciju, kas ķērc "iuiuiu-bīpbīpbīp-bēpbēpbēp-īīūūīīūū" tiko kā lapa uzkrīt uz kapota. Vakar biju augšā no 3:30, jo kāds vazājās pa kāpnēm, suns tam centās ierādīt vietu, bet es nevarēju vairs aizmigt.

Bēēt, vakar no rīta viņa nostājās pie durvīm un ņerkstēja. Mana kļūda, ka es domāju, ka varu paspēt uzlikt kafijai ūdeni pirms iet ārā. Ieslēdzu tējkannu, iekāpu peļķē, kamēr pārģērbu zeķes, viņa man skatījās acīs un krāmēja čupiņu turpat, koridorā.
Tāpēc, kad šorīt 5:45 (svētdiena!!!) viņa stāvēja pie durvīm un ņerkstēja, es daudz nedomāju - lecu ārā no gultas, rāvu bikses tāpat pa virsu pidžamai, šoreiz paspējām!
Ir klusa cerība, ka drīz arī cietīsies un prasīsies.

Vēl paliek staigāšanas problēma, pie tās strādājam, bet diezkā neiet.
Ir divu veidu citu suņu saimnieki - tie, kas rauj savu lolojumu mums garām un neielaižas sarunās un tie, kas grib ar katru suni sadraudzēties un izālēties. Vakar satikām rodēzijas ridžbeku, saimnieks no otrās sugas - suņi sāka skriet man uz riņķi, kamēr sapina kā avi siksnās. Vēl mūsu progresu konkrēti bojā mopši Guči un Zero un kaut kas ļoti liels, balts un pūkains kā kupena. Faktiski tad pastaiga ir beigusies.

sen nav bijis suņu bilžu )

Ar Pupu bija diezgan nelāga "Tu man esi nozagusi suni" saruna, kurā man nebija iespējas vinnēt. Vai nu jāpasaka, ka viņa ir sūdīgs suņa saimnieks, vai egoistisks, nereāli izlutināts tīnis, kuras nekad nav mājās. Kādu laiku Margo gulēja viņas istabā, gaidīja, aš sirds lūza skatoties. Nu vairs ne... Guļ tikai pie manis.
Izņemot gadījumus, kad tuvumā ir Mimme, tad es ar vairs nekotējos. Acīmredzot, suncis zina, kuram jāpateicas par iespēju elpot un sašķeldot manu vienīgo tabureti.
Tags:
Top of Page Powered by Sviesta Ciba