pavisam - 7. Augusts 2019

About 7. Augusts 2019

Rammstein20:00
Tramīgā māmiņa mašīnu noparkoja Skaistkalnes ielā septiņos no rīta, ielika mašīnā ūdens pudeli un atstāja metru aiz sevis manevrētspējas saglabāšanai, ja nu vēl kāds būs izvēlējies šo ielu...
Tas, protams, 100% atmaksājās, jo vakarā iela bija pieslānīta kā eļektrička uz Vecāķiem un dzert gribējās tā, ka pusotrs litrs aizgāja grabēdams...
Dažreiz vēlos, kaut es varētu citādāk.

Kā parasti - ātri nokļūstam cilvēku plūsmā, kas galvenokārt nerunā latviski, domīgi skatos riņķī - kāpēc te ir tik daudz vecu cilvēku?!
Uz ko Pupa atbild - mammu... tu es tāda pati!
Šitāda mutes brūķēšana ir tikai un vienīgi pārāk demokrātiskas audzināšanas rezultāts.

Kāds stereotips tika pilnībā attaisnots - ja Metallica sāka ar pusstundas nokavēšanos un beidza vismaz 40 min par vēlu, tad Rammstein sāka 21:00 un beidza 23:15 kā koncerta aprakstā tika minēts. Uz minūti. Tagad es viņus mīlu vēl vairāk!

Trekerim dienas norma ir ~6km staigāšanas un es iegāju teritorijā ar ~80% izpildītiem, izgāju ar 184% un tādu adrenalīna līmeni, ka tā i nesapratu, vai izdevās aizmigt - tas caurais miegs, kad (iespējams) guli, pašam šķiet, ka nē, bet no rīta atceries kaut kādus krāsainus sapņus vai izdomātas situācijas.

Iespējams, šoreiz vairāk gatavojušās (meklēju setlistu, taisīju playlisti, sūtīju meitenēm & liku klausīties).
Iespējams, latviešu publika tomēr ir daudz aktīvāka par estu.
Iespējams, šovs patiešām bija 100x labāks par Tallinas.
Iespējams, mūzika vairāk "iekodusies" pa šiem pāris gadiem.
Un nenoliedzami jaunais albums ir attaisnojis 10 gadu gaidīšanu.
Lai vai kā - pat Pupa teica, ka šādu "vaibu" (kā es neieredzu šo mileniāļu jēdzienu) vēl nekad nebija noķērusi.

Mazliet bažījos, ka vilks atkal ārā Engel degošos spārnus - ļoti, ļoti negribējās to vilšanos kā ar Placebo, kad viņi koncertu arēnā nospēlēja 1:1 kā Positivus, izmantojot pat tos pašus ievadvārdus.
Un ko domā - šamējo nospēlēja uz klavierēm, piedziedājumu rūcām visi a capella no titriem uz ekrāna.
Te līmenītis tomēr cits.

Par rūkšanu runājot...
Jau setlistā bija paredzēts, ka divreiz (DIVREIZ) jāsauc atpakaļ. Mums ar Pupu ir neskaitāmu koncertu un festivālu rūdījums - varam padarīt kurlu pat meža veci ar skaņas slāpējošām austiņām, tomēr šodien nācās nožēlot nesavtīgo kliegšanu. Norunājot trīs sapulces ar tik samocītām balss saitēm, uz beigām balss sāk nekontrolēti mētāties no mežonīga basa uz falsetu.

Vienā teikumā: Ja mēnesi atpakaļ man uzdāvināja sentimenta un melanholijas apņemtu vectēva dodžu, tad vakar iešķieba mersi ar 6km nobraukumu un jaunas ādas smaržu.

Sen nebija tā norāvis jumtu, šķiet - atplēsa krūšu kurvi, norāva aizsargkārtu un palaida uz visām četrām debess pusēm.
nu un mazā bilžu rāmītī... )
Tags:
Top of Page Powered by Sviesta Ciba