June 5th, 2009

• 6/5/09 07:10 pm
• Šausmīgi pārgurusi Viņa apgūlās. Viņš joprojām nebija atradis Viņas „rūpīgi” noslēpto pārsteigumu. Vai tiešām milzīgs rozā gumijas loceklis ledusskapī Viņam liekas normāla parādība?. Varbūt viņš kopš pirmdienas nav ēdis?, bet varbūt Viņš vienkārši ignorē viņas aicinājumu. Šovakar viņa pieļāva iespēju pielikt loceklim arī zīmīti. Neko sevišķu, un neko pārāk uzmācīgu. Varbūt – nāc, Tu lops, un izdrāz mani ar to rozā daiktu.. varbūt kaut ko mīlīgāku.. izmīlē mani, saulstariņ. Lai arī kas tas būtu, viņam būtu jāsaprot, ka rozā mantiņa ledusskapī, nav viss milzīgs jogurta trauks, bet gan pamatīgs mīlas automāts, kuram vajadzības gadījumā var arī regulēt ātrumu, un pat ieslēgt īpašo „gaismas šovu”.
  Viņam jāpārrodas ap septiņiem. Ap to laiku, viņas tulpītei jau jābūt gatavai uzņemt viesus. Tieši tā viesus – vairākus. Šovakar viņa bija plānojusi padraiskoties gan ar veco labo jājamzirdziņu, gan ar, jau pieminēto, rožaino brīnumu. Tā sēžot, gaidot un domājot par patīkamām lietām, bieži vien rodas vēlme laiku patīt uz priekšu. Diemžēl vienīgā iespēja, kā ātrāk sagaidīt, ir sākt to darīt ātrāk. Jau pēc laiciņa rozīgajam draudziņam vairs nenācās salt aukstajā Snaigē. Tas kā pilntiesīgs Baudas Vergs tika pārvietots uz guļamistabu. Jocīga tā sieviete, kura neprot sev izdabāt arī gultas jautājumos. Tāpēc Viņa gādīgi nolika jauno draugu nolika uz gultas malas, un pati iekārtojās tam blakus. Parasti viņai patika to darīt ar seju pret spilvenu, lai vajadzības gadījumā varētu baudu paildzināt, iekožoties spilvenā, tomēr šoreiz, ērtības labad viņa ērti apsēdās, atspiedusies ar muguru pret sienu. Viņa papleta savas gludi noskūtās kājas, un ar pirkstiem pārbrauca pār savu ziediņu. Mmm.. mīlīgi. Pēc šī rokas pieskāriena viņas aliņa sāka pulsēt, it kā aicinot kādu iekšā. Viņa ielika mutē pirkstus un zīda, domājot, cik gan patīkami jūtas vīrietis, kad viņa draudziņš ir nonācis meitenes mutē. Sasodīti labi! Tad viņa ar pirkstiem pārbrauca pār savu kājstarpi, tādējādi liekot savam mincītim arvien vairāk ilgoties pēc kārtīga orgasma. Viņa lēnām sevi glaudot ar miklajām rokām, padarīja savi miklu. Un ne vairs miklu, bet patiesi slapju. Viņa samitrināja arī savu jauno rozā ieroci, lai tas netraucēts varētu iekļūt mazajā aliņā.
  Sākumā viņa sev lika ilgoties. Viņa glāstīja savu kājstarpi, liekot sev arvien vairāk gribēt, lai kāds glāstītu viņu arī no iekšpuses. Viņas vagīna, pulsējot, it kā lūdza, lai kāds viņā ielauztos.
  Viņš ienāca mājā, un nevienu nesaticis, devās uz virtuvi. Pavēris ledusskapi, viņš ieraudzīja, ka jaunais kaimiņš, ko viņa sieviete, sazin kādu iemeslu pēc, bija tur paglabājusi, ir pazudis. Maza vilšanās. Viņš pat nebija sagaidījis, kad Viņa beidzot neizturēs, un vēlēsies, lai tas kādu vakaru, kopā ar viņiem dotos uz guļamistabu.. pavēris guļamistabas durvis, viņš atklāja savām acīm interesantu skatu.. Sākumā Viņš samulsa, nezinot, vai tas, ko viņš redz, viņam ir kā apvainojums, vai kā, necerēta veiksme redzēt kaut ko tādu.. Ne katrs vīrietis ir redzējis, kā viņa sieviete spēlējas ar sevi.. vēl jo interesantāk uz to skatīties ir tad, kad viņa nemaz nenojauš, ka viņu vēro.
  Viņa atslābinājusies sēdēja uz gultas, vienā rokā turot vibratoru, ar otru roku, glaudot sevi.. parasti, viņai nāktos papūlētos, lai sasniegtu skaistu pašrocīgu orgasmu, bet šoreiz viņa, domājot par to, cik sasodīti labi, būtu ieiet sevī ar šo rozā rīku, bija uzbudinājusies tik ļoti, ka trīsas viņu pārņēma, vien pieskaroties
• 0 commentsLeave a comment

• Ja aiziet.
• 6/5/09 07:14 pm
• Bez tevis ir vieglāk. No rīta ceļoties, es jūtu tikai sevi. It kā dīvains miers, tajā pašā laikā, viss ir tik skaidrs – rēķināties varu tikai ar sevi. Saule mūsu istabā iespīd spožāk, nekā pagājušajā jūlijā. Smejos, varbūt viņa zina, ka tagad vairāk brīvas vietas, kas jāpiesilda. Neuztraucies, es tieku ar visu galā. Vakar pati izmazgāju drēbes. Arī tavējās. Tagad tev ir vēl par diviem sārtiem zeķu pāriem vairāk. Nezinu, laikam sarkanā kleita atkal pie vainas. Šodien iešu uz bibliotēku, tava „Dievišķā komēdija” jāaiznes. Vakar biju pie jūras. Tev patiktu – silts ūdens, lieli viļņi, volejbols.
  Vakar redzēju tevi. Sastingu, biju kļūdījusies. Bet negribējās šo ainu izdzēst no domām. Tāpat kā krāsainos sapņus par tevi, kurus katru rītu mēģinu atsaukt atmiņā, lai nākamajā naktī turpinātu. Reti gan izdodas. Katru vakaru ejot gulēt, atkārtoju vārdus, kurus gribu tev pateikt – kaut vai sapnī.
  Es nezinu, vai tu sadzirdi to, ko tev stāstu. Mīlu tevi. Par agru tu aizgāji. Nepaspēju pateikt tev visu ko jūtu. Dažkārt šķiet, ja vien tev būtu to pietiekami bieži sacījusi, tu projām neaizietu.
• 0 commentsLeave a comment

• Baltā Āfrika. Giza briesmās.
• 6/5/09 07:15 pm
• Pasaule mainās. Zinātne katru dienu nāk klajā ar arvien jauniem atklājumiem. Zinātnieki ir pierādījuši, ka spēj klonēt cilvēku. Radīt visneiedomājamākās tehnoloģijas. Tādus vārdus kā pikseļi un četrkodolu procesors savā leksikā lieto pat pirmklasnieki. Atpazīt cilvēkus ne vien pēc pirkstu nospiedumiem, bet gan pēc tik niecīgām lietām kā mats vai siekalu piliens, ir tīrais nieks. Šķiet, par attiecīgu summu daudz maz spējīgs izgudrotājs spētu atklāt pat zāles mūžīgam bezmiegam. Tas, ka cilvēki joprojām katru nakti dodas pie miera nenozīmē, ka tādu zāļu nav. Varbūt cilvēks, kurš pasūtīja to recepti, samaksāja dubultā, lai tikai viņš vienīgais spētu tās izmantot.
  Mūsdienu bērnu elki vairs nav pasaku varoņi no mākslinieku zīmētām multenītēm. Nu tie ir grafiski veidoti briesmonīši. Tiesa, arī mākslīgi radītie tēli seko modei. Ja deviņdesmitajos gados visur rēgojās vien dinozauriem līdzīgi briesmoņi, un citas slikto iznīcinošas plēsoņas, tad nu ir sācies humoristisku un sirdi plosošu mīlstāstiņu laiks. Un šie stāsti arvien vairāk piesaista, ne vien bērnus, bet arī pieaugušos. Patiesībā, aizejot noskatīties Šreku, lielākā daļa zālē sēdošo bija tieši mīlināties atnākuši studenti, kā arī pēc viegla humora izslāpuši vecāki, kuri savu vienīgo atvasīti, uz kinoteātri atveduši pamatīgas pavadošās svītas pavadībā.
  Pat internets, kurš tika radīts militārām vajadzībām, nu ir pieejams katram, un par nieka desmit eiro mēnesī, katrs drīkst izmantot šo megamediju. Dažkārt šķiet, kā gan šis informācijas pārpildītais milzis, vēl nav pilnībā aizstājis tādus medijus kā televīziju un drukātos laikrakstus. Tas pierāda, ka pasaulē cilvēki, kas spītīgi turas pie ierastām un taustāmāmvērtībām.
  Pat pasauli virzošais spēks – nauda, ir digitalizēta. Arvien sarūk to cilvēku skaits, kuri norēķinās ar skaidras naudas palīdzību.
  Viss jaunais tiek radīts ar mērķi, lai cilvēkiem pēc iespējas mazāk būtu sevi jāpiepūlē, tāpēc lielu popularitāti gūst viss, kas pieejams „neizejot no mājas”.
• 0 commentsLeave a comment

• Abdikācija
• 6/5/09 07:16 pm
• Es atsakos no šīs iespējas. Nezinu, vai mērķis, kas sasniegts ciešanu rezultātā, un ir tikpat mokoš, kā ceļš uz to, ir skaists. Es izvēlos plūst un mainīties. Sagaidīt brīdi, kad mans kuģis pats atradīs savu ostu, no kuras tas nācis.
• 0 commentsLeave a comment

• Gastranomiska epīra
• 6/5/09 07:16 pm
• Latviešu gaumē cepti kartupeļi šokolādes mērcē, garnēti ar selerijas saknes rullīšiem ir daudz kārdinošāki par gļotainu gliemezi, kas pagatavots netīrā katliņā, kurā pirms tam Arvīda mamma bija gatavojusi pelēkos zirņus ar mākslīgo (sojas) speķi, un balinājusi savu veco balto (nu jau dzelteno) blūzi. Tā tas ir!! Es zinu
  „hot in here”
  Thinks are backed
  
   
• 0 commentsLeave a comment

• Tad.
• 6/5/09 07:17 pm
• Kad mēs ieradāmies, lietus pārstāja.
• 0 commentsLeave a comment

• par iešanu.
• 6/5/09 07:19 pm
• Nedrīkst iet par lēnu. Arī par ātru ne. Tas kaitē tavai sirdij. ;)
  Nedrīkst aiziet pārāk ātri, tad nejūti to īsto garšu.
  Par vēlu arī nedrīkst. Tad viss jau zaudējis savu garšu.. :D
  Neej tālu – būs grūti tikt atpakaļ.
  Pastaigāties drīkst tikai ar patīkamiem cilvēkiem. Tad nelīs.. un krusas arī nebūs.
  Tie, kas tikai „ieskrien” nav jācienā ar visu labāko, kas mājās atrodams.
  Tālā ceļā ejot velc ērtus un lētus apavus. Nebūs žēl izmest. Izejamās tupeles taupi Īpašiem Gadījumiem.
  Ja ceļā sāk sāpēt kājas, met zābakus krūmos . Gan pa ceļam atradīsi ko labāku. Varbūt cits būs izmetis, bet tev derēs ideāli. Un neuztraucies, ja jau lietotas – būs ērtāka staigāšana.
  Baznīcā ejot, skaties, lai līdzgājējs skrandās nevelkas līdz. Citādi pats ātri vien tādās iedzīvosies.
  Nebrauc ar cilvēku, kurš prasa naudu par Pavešanu. It īpaši, ja mašīna nav no tām jaunākajām.
  Bļāviens!!, nečakarējies ar pamuļķi, kurš brauc pa zaķi tavā limuzīnā!!!!!!
  Kad aizej, atpakaļ neskaties.!
• 1 commentLeave a comment