- Ja aiziet.
- 6/5/09 07:14 pm
-
Bez tevis ir vieglāk. No rīta ceļoties, es jūtu tikai sevi. It kā dīvains miers, tajā pašā laikā, viss ir tik skaidrs – rēķināties varu tikai ar sevi. Saule mūsu istabā iespīd spožāk, nekā pagājušajā jūlijā. Smejos, varbūt viņa zina, ka tagad vairāk brīvas vietas, kas jāpiesilda. Neuztraucies, es tieku ar visu galā. Vakar pati izmazgāju drēbes. Arī tavējās. Tagad tev ir vēl par diviem sārtiem zeķu pāriem vairāk. Nezinu, laikam sarkanā kleita atkal pie vainas. Šodien iešu uz bibliotēku, tava „Dievišķā komēdija” jāaiznes. Vakar biju pie jūras. Tev patiktu – silts ūdens, lieli viļņi, volejbols.
Vakar redzēju tevi. Sastingu, biju kļūdījusies. Bet negribējās šo ainu izdzēst no domām. Tāpat kā krāsainos sapņus par tevi, kurus katru rītu mēģinu atsaukt atmiņā, lai nākamajā naktī turpinātu. Reti gan izdodas. Katru vakaru ejot gulēt, atkārtoju vārdus, kurus gribu tev pateikt – kaut vai sapnī.
Es nezinu, vai tu sadzirdi to, ko tev stāstu. Mīlu tevi. Par agru tu aizgāji. Nepaspēju pateikt tev visu ko jūtu. Dažkārt šķiet, ja vien tev būtu to pietiekami bieži sacījusi, tu projām neaizietu.