Domkaste
rakstu. rakstu. rakstu.
2.7.18 18:10
šodien: samirku
dejoju
dziedāju
neklausījos TO dziesmu.
laba diena.
1.7.18 23:49
Jau iesāku rakstīt kārtējo pret sevis vērstu negāciju pilnu penteri, bet tad sapratu, ka tas nav tā vērts. Esmu nogurusi sev taisnoties par visām savām kļūdām un sadirstajām iespējām. Bija slikti. Bet vai tas nozīmē, ka man tagad jāmaļ caur savu nabaga galvu visa šī ačgārnā dirsas filofozija: vai, paskatieties cik sapista esmu... Būt sapistam nav sasniegums. Sasniegums ir sevi sagrābt aiz neeksistējošiem pautiem un iet darīt lietas. Nīkt sava prāta četrās sieniņās ar Hektora pudeli un smēķi rokā ir daudz vieglāk. Bet es nevaru turpināt slīkt iedomātās problēmās un turpināt sev stāstīt, ka neesmu īsta uzmanības mauka.
Fuck it. Es varu labāk.
27.6.18 23:15
šonakt ir vēlme gulēt lapsādās ar vienu vienīgu pērļu virteni ap kaklu.
27.6.18 09:49
vakar sadzēros un, ejot mājās, turpināju klausīties to pašu dziesmu. spēju atsaukt atmiņā visus pieskārienus, kas man bijuši. nonācu pie secinājuma, ka viss manā dzīvē ir vienāds. cilvēki man apkārt nemainās, tikai sejas un vārdi. vieni un tie paši mīlnieki, ar tām pašām problēmām, bet citiem vārdiem. viss ir vienāds, bet variēti. pakaļdarinājumi. tikai idejas. atbalsis.
24.6.18 21:41
īsa līgo/jāņu retrospekcija:
besis.
aizbraucu ar vairāk alkoholu nekā ierados.
sadirsos teju ar visiem.
jāmācās neprojicēt savas iekšējās vainas uz citiem.
bet bija doggo un ugunskurs.
23.6.18 00:10
esmu vēzis. krūts un kaula.
23.6.18 00:01
nakts. nakts. nakts. nāc. nakts. nakts. nakts. nāve nāc. nakts. nakts. nakts. maigi mani ņem. nāve. nakts. nakts. viss jau ir bijis. nāc. nāc. nāc. pie manis nāc. nejautā. naktij. naktij. naktij. nejautā. kauc. kauc. kauc. nakts. nakts. kauc. nāc. sauc mani. nāve. nakts. nakts. nakts. nakts. nakts. nakts. nakts. naktij. nejautā. skauj mani. nāc. skauj mani. nakts. nāc. nāc. skaut mani. kaut mani. nāve. kaut kāds mani (s)kautu. kaut. nakts. mani skautu. nāc. nāc. nāc. nakts. nakts. nakts. kauj mani. nāve. nakts. nakts. nakts. skauj mani. cieši.
22.6.18 20:23
es sevi uztveru pārāk nopietni.
22.6.18 19:03
tā šikā dzīve. miršana nost aiz garlaicības darbā, piektdienas vakarā. estētiskos nolūkos nelietoti lielie burti teikuma sākumā. bekona roltõni, laša sviestmaizes un Rīgas laiks smacīgās telpās. es labāk būtu mājās, zem segu kalna. ar čipsu paku un kaut kādu meksikāņu ziepeni.
līgo, līgo.
22.6.18 16:21
vai to var klasificēt kā dīvainības izpausmi. to, ka es cenšos risināt vienādojumus, kad tie jau sen nav piespiedu piešķirtie prāta pisinātāji. sitiet mani ar bomi, bet patīk man tomēr tā matemātika.
22.6.18 14:31
Mēs bijām kapsētas mīlnieki. Viens un tas pats. Melnā, pusnaktī, ar degvīna un cigarešu dūmu piesūcinātām dvašām, drēbēm drāzāmies uz mitriem, mēness apsīdētiem kapakmeņiem. Tu biji mana pirmā nešķīstība. Tīra naida personifikācija ar varu pār manu seksualitāti.
Vairs nevaru būt kapsētās. Vēl joprojām jūtu tevi sevī drēgniem rudens pieskārieniem. Es gribu tevi. Atkal. Sevī.
22.6.18 10:03
visu laiku klausos vienu un to pašu dziesmu. uz ielas. mājās. gultā. zem gultas. uz balkona. lietū mirkstot, slapjām drēbēm un izplūdušu kosmētiku. rakstu par kapiem un nāvi, bet pati smaidu zem maigajām lietus lāšu atstātajām iedobēm manā ādā.
tad bija negaiss. sajutos dzīva. nopirku vislētāko vīnu, sadzēros un gulēju gultā ar zilām lūpām. sapņoju par lietām, kas nekad nebūs.
19.6.18 10:24
mani iepriekšējie centieni būt vienai no ciblanētiešiem sākušies tieši tāpat. ar pretenciozām runām par jaunības dekadenci un sevis žēlošanu. lūdzu, iesitiet man pa seju. es jau piekto mēnesi maļu vienu un to pašu.
19.6.18 10:08
fonā skan kaut kāds Summertime Sadness remix. piemēroti.
19.6.18 09:19
kad cilvēki tev aiz muguras sāk dēvēt par alkoholiķi, tad saproti, ka esi savu pāļperegarpaģiru izvedis pastaigāties vienu reizi par daudz. un tas nekas, ka tu i' nelaimīgs vai nemīlēts, vai tev nepatīk tavs darbs. nevienam neinteresē. tu vari savas nelaimes klāstīt dižkoka mizai un jutīsies vairāk uzklausīts. nevienam neinteresē. n e v i e n a m n e i n t e r e s ē. un tev arī ne. ja reiz vari piepisties nepareizajās dienās. viss ir slikti t a v ā galvā, T A V Ā draņķa smadzenē. tā, lūk, mēs (es) uzliekam savu smirdīgo veļu (problēmas) kā gaisīgu atraitnes plīvuru un raudam, saucot sevi par māksliniekiem, estētiem un dižgariem. ejam pie psihopātarētajiem stumdīt smiltiņas un runāt par barsikiem, kas nomiruši tavā vārda dienā, atstājot aiz sevis bērnības traumas un kaudzes ar sūdiem, kliedzam spilvenos un sēžam uz tiltu malām, pīpējam un dodam rūgtās asaras vējam un kaifojam par to, cik fantastiski sapisti esam, un dzeram? dzeram.