Jau iesāku rakstīt kārtējo pret sevis vērstu negāciju pilnu penteri, bet tad sapratu, ka tas nav tā vērts. Esmu nogurusi sev taisnoties par visām savām kļūdām un sadirstajām iespējām. Bija slikti. Bet vai tas nozīmē, ka man tagad jāmaļ caur savu nabaga galvu visa šī ačgārnā dirsas filofozija: vai, paskatieties cik sapista esmu... Būt sapistam nav sasniegums. Sasniegums ir sevi sagrābt aiz neeksistējošiem pautiem un iet darīt lietas. Nīkt sava prāta četrās sieniņās ar Hektora pudeli un smēķi rokā ir daudz vieglāk. Bet es nevaru turpināt slīkt iedomātās problēmās un turpināt sev stāstīt, ka neesmu īsta uzmanības mauka.
Fuck it. Es varu labāk.