kaķa klepus

Vakar skatoties Romu, pamanīju atšķirību starp sieviešu un vīriešu atriebību. Pārskaities vīrietis savu ienaidnieku atspārdīs līdz nāvei vai nodurs uzreiz, sliktākajā gadījumā - nogriezīs pautus un tad atspārdīs, un tad nodurs. Taču sievietes ir rafinētas: viņas vispirms savu upuri nolādēs; kad lāsts īsti nedarbojas, viņas atriebsies, izmantojot paša upura radiniekus/tuvākos cilvēkus; ja arī tas nedod vēlamo efektu, tad ir jāiebaro inde; ja arī inde nedarbojas vai kaut kas nobrūk, jādomā kaut kas rafinētāks. Ups, pa to laiku upurene jau ir atkodusi, kura cenšas viņu novākt no trases, tāpēc tiek veikta nolaupīšana. Kad sākotnējā atriebēja ir iekritusi lamatās, upurene jau ir sashēmojusi riktīgu inkvizīciju, bet pati pie izvarošanas, pātagošanas un naža klāt, protams, neķeras. Ja inkvizīcijas komanda uzmet (vīrieši, damn!), sākotnējā atriebēja vēlreiz nopurpina viedos vārdus un, locekļus kopā lasīdama, aiztenterē pa ļaužu pilnu ielu - piesmieta, pazemota un atštaukāta jeļi līdz bezsamaņai, toties - dzīva! Padoms: vairieties sieviešu naida!