kaķa klepus

Bļedj, gribu mājās. Zajebala jau strādāt ...
UPD: izlietotais tējas maisiņš nav jāliek ledusskapī ... :(

You are on your own. Viss pārējais ir relatīvs.

Sevi mīlēt cita starpā nozīmē spēt saņemt sevi aiz matiem un izraut ārā no bailēm. Paskatīties spogulī un pateikt, ka 2,5 sezonas britu spiegu seriāli 2 dienās really freaks you out, and you really should get out. Un tad ir cilvēks, kuram tu gribi un vari piezvanīt bez jebkādiem paskaidrojumiem un pateikt - es gribu rītdien būt ar tevi, vienalga, kur tu būsi un ko tu darīsi. Un šis cilvēks spēj atgriezt tevi reālajā pasaulē: bez jebkādiem jautājumiem, pārmetumiem. Vienkārši ar to, ka ir patiess, īsts un tu to spēj pieņemt, tevi tas atbrīvo. Tāpēc ka šajā brīdī nav vajadzīgs nekas dziļš, nekas pārfilosofisks, nekas pareizs, nekas stilīgs, nekas samocīts, nekas uzspiests, bet vienkāršs un īsts. Vienā teikumā - šī bija brīnišķīgi pavadīta diena ar bijušo priekšnieci.

in memoriam ...

Laikam jau līdzsvars dzīvē nozīmē to, ka atrodies kaut kur pa vidu diez gan plašai sajūtu gammai. Otra alternatīva ir būt viduvējībai visās kategorijās (bez ups'n'downs), bet tas izklausās normāli. Savukārt normāli ir garlaicīgi, un tas vairs nav stilīgi. Tāpēc es esmu stilīga beibe, jo man ir nauda, bet nav ne laika, ne iedvesmas to tērēt. Vot, bļe!

O.K., esmu viegli iereibusi. Kafija, alkohols, šokolāde un cigaretes ir šodienas uzturvielas. Bet teikšu, kā ir - ir vieglāk!

Pēc gandrīz 12 h darba dienas TO DO liste uz rītdienu ir tāda, ka parakstos "SHOOT ME" un eju gulēt, lai nepamostos.

Ar traumētiem cilvēkiem tomēr ir interesanti parunāt. Ar tādiem, kas spēj atzīt, ka ir traumēti, ka ir kļūdījušies, ka ir aplauzušies. Ar tādiem, kas spēj runāt par sevi. Un man patīk arī savus skeletus izvilkt no skapja. Tas atvieglo un liek sajusties kā dzīvam cilvēkam. Šāda atklātība mūs nepadara par labākiem vai sliktākiem citu priekšā, bet tas ir ... godīgi.
P.S. Atdodiet ūdeni!

Es varētu kļūt par lesbieti.

"Tu nekad nezaudē kontroli. Tas ir labi, bet garlaicīgi."

Sastopams 12596
Skaidrojums Pirmais tips. Romantiķe, domas enerģija ir pozitīva, pati vienmēr neatvairāmu sapņu varā. Taču ikdienā ir patstāvīga un prot pārvarēt grūtības. Cilvēkus Šķiro nevis labajos un ļaunajos, bet laimīgajos un nelaimīgajos. Viņai svešs kails aprēķins; ar savu atklātību viņa var iemantot arī ienaidniekus. Viņai ir gan kalnā kāpēja drosme, gan ilgas pēc ielejas skaidrības. Nereti viņu viļ pirmais iespaids par satikto svešinieku. Necieš nolaidību, pielīšanu un uzpūtību. Dzīve viņu gan lutina, gan arī ceļ viņas gaitā mūrus. Tikai smalkjūtība dod viņai spēku.
Otrais tips. Šī ir mazliet Švītīga, egoistiska un praktiskāka nekā pirmā tipa, galvenais viņas dzīvē - utilitāro vērtību vairošana.

Manī labi sadzīvo abi tipi :)

Kāpēc manā firendlistē nav neviena ieraksta par Latvijas:Čehijas šīrīta hokeja spēli?

Tagad jaunajās mājās ir arī digitālā TV un internets. Torenti griežas ar 400-450 kb/s. Naaiisss :)

Tad, kad tu, cilvēks, klusiņām pārdzīvo savas nelabās sajūtas un ik pa laikam pie sevis kaut ko nopurpini; nestaigā gluži laimīgu ģīmi un vispār nekur apkārt nestaigā, jo iekšēji nav nekādas vēlmes; tad tu tiec instruēts, ka par savām sajūtām, neapmierinātību, par pāri darījumiem ir jārunā, jo apkārtējie taču nevar uzzināt, ka un kāpēc tev sāp un esi nelaimīgs.
Tad, kad tu cilvēks, apkārtējo noinstruēts, beidzot paud savu sāpi un bezspēcību, lai gan situācija ir tāda, kad neviens tiešām nevar neko darīt, lai mainītu apstākļus, tad citiem ir sāpīgi dzirdēt to, ko tu saki, jo tu saki to, ko tu jūti, kas savukārt citiem ir aizskaroši, bet tu nespēj justies citādāk.

Viss dzīvē ir pārejošs. Un mums katram vienmēr būs sava taisnība. Visbiežāk mēs saklausām to, ko gribam dzirdēt, un neredzam to, ko negribas redzēt. Bet ir jāiemācās salikt visu pa plauktiņiem.

Tāda bezcerība - gaidīt, kad tiks pabeigti divi, sen nokavēti, darbi, lai beidzot tos varētu nosūtīt klientam. Un tad aiziet mājās, nomazgāties, likties gultā, lai rīt varētu sākt atkal no gala. And nobody cares ...

Gandrīz non-stop maratons no piektdienas līdz svētdienas naktij. Tagad beidzot jūtu, ka smadzenes sāk atteikties.
Pasākums vecajā darba vietā atgādināja, ko nozīmē liels kolektīvs, un cik ļoti man patiesībā pietrūkst elementāras sirsnības un cilvēcisku attiecību, ar visām intrigām, klačām un gluži sievišķīgām kaislībām. Te tu tikai pēc kāda laika konstatē, ka cilvēks tur, klienta galā, īstenībā ir sieviete, nevis vīrietis vai otrādi!
Sestdiena, svētdiena - pārvākšanās, mantu kastes un maisi, nemitīga skraidīšana uz piekto stāvu un pilnīgs wtf-s, kad vienīgais risinājums ir nolaist rokas un iekrist gultā, kurā nevari aizmigt, bet visapkārt ir tāds bardaks, ka ir jāpiepūlas, lai atrastu kaut ko mugurā velkamu. Un tad vēl no rīta pilnīgā komā konstatē, ka bikses ir par lielu, bet siksnai pietrūkst caurumu. Šī bija pirmā nakts, kad beidzot gulēju. Un guļu vēl joprojām .... zzzz

Vēlu visiem jauku nedēļas nogali, jo izskatās, ka man jaukums būs rūpīgi jāmeklē :(

"Skins" are back! Savukārt "Ashes to Ashes" bija kaut kas ellīgi labs - gaidu 3. sezonu!  

Teātra kritika, izrāžu apskats vai verbālas perversijas? Lūk, labākie citāti, kas rakstīti par pēdējo Nac.t. pirmizrādi "Kazimirs un Karolīne" (tingeltangelis ar diesmām un dejām no intelekta nogurušiem cilvēkiem):
H. Verhoustinska: "Mistiku - Kairiša izrāžu pastāvīgu dimensiju - režisors gan radījis pats, un savādās, sirreālās nojausmas ir izrādes efekts. Par to paldies scenogrāfei I.Jurjānei (dzeltensārto lapu ieskautais mucu templis kā arhetipiska un asprātīga zīme), gaismu māksliniekam I.Kapustinam (par rēnā rudens gaisa materializāciju) un komponistam A.Maskatam (par Rozenštrauha dziesmu, operu citātu un ļaunu vēstošu ilūziju trāpīgu miksli)."
S. Radzobe: "Luga ir saturiski aktuāla - krīze un bezdarbs ne tikai izposta vistuvāko cilvēku attiecības, bet veicina arī sabiedrības totālu noslāņošanos, "dzīves vareno" deģenerāciju visatļautības bakhanālijās. Modernisma estētikā uzrakstītā luga ir stilistiski sarežģīta - sirreālistiski groteskās intermēdijas, kas caurauž tautas svētkus, cirka priekšnesumos demonstrējot dažādas fiziskās anomālijas, liek materializēties eksistences slēptajiem, metafiziski baisajiem spēkiem. Izrādē vērojams katastrofāls konflikts starp režisora, iespējams, interesanto ieceri, no kuras mūs sasniedz vien dažas skumjas muzikālas notis, un viņa profesionālo mazspēju realizēt savus mākslinieciskos plānus."

Tur vienmēr ir glabājušās vēstules, apsveikumi un citādi intīmi rakstiski dārgumi.
Tad nu 3 lietas, kas šovakar uzjautrināja:
1) labākā draudzene vidusskolas izlaidumā man ir uzdāvinājusi kartiņu ar mākslinieka gleznu, kuram bija lemts kļūt par manu pirmo vīrieti;
2) kastē atradās arī brālim tehnikuma bohēmas laikos piešķirtā Jaunā Derība. Nesaprotu, kā tur iemaldījies špikeris ar eksāmena biļeti Nr. 29. Uzņēmuma ekonomiskās izmaksas un peļņa, to noteikšanas nepieciešamība;
3) vairāk nekā 20 krāsainas lapiņas no vidusskolas žetonu vakara, kurās klasesbiedri izteikušies par mani. Labākie citāti:
- Tevī man patīk tas, ka Tu esi neatkarīga un patstāvīga savos spriedumos un darbos (autors: klases seksīgākais džeks);
- Inga, Tu esi Kalifornijas kaislīgā vista, kura nekad nebeigs pārsteigt cilvēkus (autors: "vīrs");
- Draugi esot bagātība. Tādā gadījumā visi pasaules bagātākie multimiljardieri ir pēdējie ubagi, salašņas un plikadības manā priekšā, jo man esi Tu (autors: cīņubiedre no ķīmijas-bioloģijas profilkursa, kurai, tāpat kā man, par ķirurģi nebija lemts kļūt, taču liktenim un nevienai dzīvai dvēselei vēl nav izdevies mūs izšķirt. Cilvēks, kuram es uzticos visvairāk);
- Man ir apnicis tev taisīt diplomus, bet man ir prieks par tavām uzvarām konkursos (datorskolotājas dēls);
- Ja Tu gadījumā nolem iesaistīties žurnālistu kustībā, pamatoti uzskatu, ka tad pašreizējiem politiķiem var rasties pamatotas un pamatīgas problēmas (debašu rūdījums). (autors: ļoti centīga un kārtīga meitene, kas, par spīti visam, šobrīd strādā Londonā, bārā).

Mans dzīves skaistākais posms nenoliedzami ir bijuši vidusskolas gadi.