Dienas mežģis
Feb. 4th, 2010 | 03:43 pm
From:: pata
Teātra kritika, izrāžu apskats vai verbālas perversijas? Lūk, labākie citāti, kas rakstīti par pēdējo Nac.t. pirmizrādi "Kazimirs un Karolīne" (tingeltangelis ar diesmām un dejām no intelekta nogurušiem cilvēkiem):
H. Verhoustinska: "Mistiku - Kairiša izrāžu pastāvīgu dimensiju - režisors gan radījis pats, un savādās, sirreālās nojausmas ir izrādes efekts. Par to paldies scenogrāfei I.Jurjānei (dzeltensārto lapu ieskautais mucu templis kā arhetipiska un asprātīga zīme), gaismu māksliniekam I.Kapustinam (par rēnā rudens gaisa materializāciju) un komponistam A.Maskatam (par Rozenštrauha dziesmu, operu citātu un ļaunu vēstošu ilūziju trāpīgu miksli)."
S. Radzobe: "Luga ir saturiski aktuāla - krīze un bezdarbs ne tikai izposta vistuvāko cilvēku attiecības, bet veicina arī sabiedrības totālu noslāņošanos, "dzīves vareno" deģenerāciju visatļautības bakhanālijās. Modernisma estētikā uzrakstītā luga ir stilistiski sarežģīta - sirreālistiski groteskās intermēdijas, kas caurauž tautas svētkus, cirka priekšnesumos demonstrējot dažādas fiziskās anomālijas, liek materializēties eksistences slēptajiem, metafiziski baisajiem spēkiem. Izrādē vērojams katastrofāls konflikts starp režisora, iespējams, interesanto ieceri, no kuras mūs sasniedz vien dažas skumjas muzikālas notis, un viņa profesionālo mazspēju realizēt savus mākslinieciskos plānus."
H. Verhoustinska: "Mistiku - Kairiša izrāžu pastāvīgu dimensiju - režisors gan radījis pats, un savādās, sirreālās nojausmas ir izrādes efekts. Par to paldies scenogrāfei I.Jurjānei (dzeltensārto lapu ieskautais mucu templis kā arhetipiska un asprātīga zīme), gaismu māksliniekam I.Kapustinam (par rēnā rudens gaisa materializāciju) un komponistam A.Maskatam (par Rozenštrauha dziesmu, operu citātu un ļaunu vēstošu ilūziju trāpīgu miksli)."
S. Radzobe: "Luga ir saturiski aktuāla - krīze un bezdarbs ne tikai izposta vistuvāko cilvēku attiecības, bet veicina arī sabiedrības totālu noslāņošanos, "dzīves vareno" deģenerāciju visatļautības bakhanālijās. Modernisma estētikā uzrakstītā luga ir stilistiski sarežģīta - sirreālistiski groteskās intermēdijas, kas caurauž tautas svētkus, cirka priekšnesumos demonstrējot dažādas fiziskās anomālijas, liek materializēties eksistences slēptajiem, metafiziski baisajiem spēkiem. Izrādē vērojams katastrofāls konflikts starp režisora, iespējams, interesanto ieceri, no kuras mūs sasniedz vien dažas skumjas muzikālas notis, un viņa profesionālo mazspēju realizēt savus mākslinieciskos plānus."