kaķa klepus - bezcerība

Ceru, ka man dzīvē nekad vairs nebūs jāsastopas ar līdzīgu situāciju: izvēlēties maģistra darbam tēmu, no kuras sajēga ir stipri aptuvena, un tad izlikties, ka tas viss ir šausmīgi interesanti. Vidējais statistiskais ātrums viena rindkopa pāris stundās man pamazām uzdzen šausmas. Šobrīd patiešām ir tāda bezcerīga sajūta, kuras priekšā pat motivācija atkāpjas. Man nevajag sensāciju, man nevajag galvu reibinošas emocijas un gandarījumu. Mērķis ir uzrakstīt un aizstāvēt sekmīgi. Phe, galīgi ne pēc manis, nu bet to sajūtu, ka dzīvē ir vēl daudz kas bez skolas, šobrīd nosaka fakts, ka viss, kas saistās ar maģistru, ir patiešām noriebies :(