kaķa klepus - Oskari

es jau tā arī domāju :* piedod ...
a, Tev vēl ir kādi pārsteigumi?! Es drīzāk sliecos piekrist tiem, kas apgalvo, ka šogad vispār nebija izcilu filmu!

No veču (best actor) kategorijas es vispār nevienu neesmu redzējusi, tāpēc grūti komentēt. Pret DiCaprio esmu ļoti aizspriedumaina - man kopš Titānika laikiem 'nāk vēmiens' no Caprio&Vinsletas. Zinu, ka nav korekti vecās lomas vilkt līdzi, bet ar dažiem aktieriem man tā ir ...
Attiecībā uz Queen - es jau šeit rakstīju, ka šī filma bez Mirrenas būtu parasts stāsts. Šī aktrise un viņas tēlojums patiešām ir Oskara vērts. Man bija nepatīkama pēcgarša par pašu sižetu, bet principā es šo filmu iesaku noskatīties. Tā nav salkana drāma par karaļnamu, šajā filmā ir ļoti daudz emociju, kuras netiek izkliegtas (vai skaļi izdziedātas), tās ir apslēptas aktieros - viņu žestos, grimasēs un acīs. Un tā ir filmas lielākā vērtība. Tāpat arī stāsts par Anglijas monarhiju, par pastāvošo krīzi tajā, par pretrunām starp karaļnamu un parasto tautu, par Diānu ... šajā filmā ir daudz stāstu un sižetisko pavedienu.
attiecībā uz TDWP - man šī filma patika jau pirmajā reizē pēc noskatīšanās kino. Tās bija manas durvis uz Merilu Strīpu un viņas talantu, ko šobrīd veido vairāk nekā 20 filmu kolekcija u.c. lietas. Strīpa patiešām ir šīs filmas nagla un lielākā vērtība, tieši viņas aktierspēle un viņas ieguldījums tajā, lai sākotnējais prototips (Anna Vintour, Vogue redaktore) tiktu pārveidots. Izlasot grāmatu, top skaidrs, cik milzīgu darbu ir ieguldījuši scenārija autori un aktieri, lai šajā tēlā ieliktu cilvēcību, vientulību un humāno katastrofu, ko Strīpa izdzīvo kameras priekšā. Taču ... man ir jāatsaucas uz pašas Merilas izteikumiem par šo tēlu - Miranda uz ekrāna nebūtu tāda, kāda viņa ir, ja visi pārējie aktieri nespētu nospēlēt to cieņu, respektu un bailes, ko viņi jūt mirklī, kad Miranda ienāk telpā. Tāpēc tas nav tikai Strīpas darbs, tas ir visa aktieru kolektīva un, protams, operatoru, režisora un producentu darbs, lai radītu vidi un apstākļus, kādus šī filma atspoguļo. Kā sieviešu kārtas pārstāve es atzīstu, jā, šī filma man patika (ne tikai Strīpas dēļ, tā atziņa izkristalizējās tikai vēlāk). Viens ir šis te fashion moments: drēbes, aksesuāri, modes skates, viss tas glamours :) Man patika, ka šī filma bija stilīga - neuzbāzīgi, lakoniski un precīzi. Otrs moments ir saturs: pirmo reizi skatoties filmu, man patika tas choice moments - if you want to get ahead, these choices are necessary! Un tā arī ir. Mani pārsteidza tas, ka Andrea beigās tomēr piekāsa visu, pagriezās un aizgāja. Aktrise filmā kā baltā zvirbuļa tēls nebija pietiekoši spēcīga un līdzvērtīga partnere ne Strīpai, ne visiem pārējiem no tā žurnāla un modes pasaules. Tādēļ viņas drosmīgā un korektā izvēle beigās neattaisnojās. Turklāt - es jau nu noteikti būtu palikusi :D Man patika šī filma kopumā, jo tās mesidžs mani pilnībā sasniedza un ir man personiski pazīstams un tuvs. Un tikai pēc tam nāca aizraušanās ar Merilu Strīpu, kur katra viņas filma ir kā kaut kas jauns un brīnumains.

mums Letters rom Iwo Jima jau rāda kopš 5dienas, ja nemaldos. Man ir kompī novilkts caur DC, bet neesmu vēl noskatījusies. Vairāk gan gribētos Notes on a Scandal sagaidīt, kuru arī rāda iekš FC, bet slinkums iet skatīties un nav kompānijas.
Tevis minētās filmas neesmu redzējusi, bet nojaušu iemeslu, kādēļ Tu man iesaki - Will Smith un Will Ferrell :)
Un par Ugly Betty bija dzirdēts. Man liekas, LV vēl nav rādīta, un DC arī neatradu.
Par Strīpu - no comments. Iekš IMDB message board ir dažādi komentāri par Oskaru ceremoniju - sākot no kleitas, beidzot ar to kapučino epizodi. Viņa ir vienkārši traka un atļaujas būt herself, nevis sekot līdzi kaut kādam modes vai sabiedrības diktātam. salīdzinājumā man patika viens komentārs par Kidmenu - viņa sejā ir injicējusi tik daudz botulīna, ka ik smaids viņai izraisa sāpes. Ja nemaldos, arī krūšu implanti viņai ir parādījušies! Tajā pat laikā, lai arī cik ļoti mēs sajūsminātos par to, kā katrs no šiem aktieriem izskatās, talants un ekrānā redzamais stāv pāri visam. Skatoties Merilas filmas, daudz kas pārsteidz. Visvairāk jau tas, cik ļoti viņa spēj ieiet tēlā, mainīties no filmas uz filmu un precīzi attēlot tēlu iekšējo pasauli. Tieši tāpēc ir grūti nosaukt vienu tēlu, ar kuru viņa man asociējas, un kurš kā ēna vilktos līdzi. Piemēram, man sāk likties, ka Džeks Nikolsons (lai arī cik šarmants un pievilcīgs savos gados) sāk jau sevi atražot - viņš visās filmās ir tik vienāds un vairs nepārsteidz.