afterwards
« previous entry | next entry »
Nov. 15th, 2006 | 09:16 pm
Tas nekas, ka stundu pirms izrādes izdomāju piezvanīt sarunātajam līdzgājējam un, paceļot trubu, atskanēja nevis ierastais 'čau', bet 'vai tad šodien'?! Nākamais zvans 'draugam' - klau, es ceru, ka tu vēl neesi vilcienā, jo man tevi vajag uz teātri!
Reizēm mazās zāles izrādes atgrūž tieši ar to tuvumu - viss notiek burtiski tev pie kājām. šoreiz, varbūt meistarības dēļ, varbūt publikas iesaistīšanas dēļ, nezinu, bet bija kā naglai uz galvas. Bonāte ir zvērs - viennozīmīgi. Liekas, šīs paģirainās lauku sievietes, dzīves izdrāztās kuņas, ir viņas ampluā. Ilūziju, mūsu sapņu un realitātes pretstata tematika ir pēdējā laika hīts Nacionālā teātra mazajā zālē. bet varbūt tāpēc, ka tā arī ir mūsu laikmeta slimība - nespējam atšķirt patiesību no savām iedomām. Un tad viss saplūst vienā, lai arī izrādes kopējā intonācija un aktieru tipāži lēkātu kā kardigrammas līkne. Jo arī tas, ko mēs redzam notiekam uz skatuves, ir tikai mūsu ilūzija - iztēles projekcija apziņā.
Reizēm mazās zāles izrādes atgrūž tieši ar to tuvumu - viss notiek burtiski tev pie kājām. šoreiz, varbūt meistarības dēļ, varbūt publikas iesaistīšanas dēļ, nezinu, bet bija kā naglai uz galvas. Bonāte ir zvērs - viennozīmīgi. Liekas, šīs paģirainās lauku sievietes, dzīves izdrāztās kuņas, ir viņas ampluā. Ilūziju, mūsu sapņu un realitātes pretstata tematika ir pēdējā laika hīts Nacionālā teātra mazajā zālē. bet varbūt tāpēc, ka tā arī ir mūsu laikmeta slimība - nespējam atšķirt patiesību no savām iedomām. Un tad viss saplūst vienā, lai arī izrādes kopējā intonācija un aktieru tipāži lēkātu kā kardigrammas līkne. Jo arī tas, ko mēs redzam notiekam uz skatuves, ir tikai mūsu ilūzija - iztēles projekcija apziņā.