switch-off

« previous entry | next entry »
Feb. 15th, 2010 | 12:36 pm

Gandrīz non-stop maratons no piektdienas līdz svētdienas naktij. Tagad beidzot jūtu, ka smadzenes sāk atteikties.
Pasākums vecajā darba vietā atgādināja, ko nozīmē liels kolektīvs, un cik ļoti man patiesībā pietrūkst elementāras sirsnības un cilvēcisku attiecību, ar visām intrigām, klačām un gluži sievišķīgām kaislībām. Te tu tikai pēc kāda laika konstatē, ka cilvēks tur, klienta galā, īstenībā ir sieviete, nevis vīrietis vai otrādi!
Sestdiena, svētdiena - pārvākšanās, mantu kastes un maisi, nemitīga skraidīšana uz piekto stāvu un pilnīgs wtf-s, kad vienīgais risinājums ir nolaist rokas un iekrist gultā, kurā nevari aizmigt, bet visapkārt ir tāds bardaks, ka ir jāpiepūlas, lai atrastu kaut ko mugurā velkamu. Un tad vēl no rīta pilnīgā komā konstatē, ka bikses ir par lielu, bet siksnai pietrūkst caurumu. Šī bija pirmā nakts, kad beidzot gulēju. Un guļu vēl joprojām .... zzzz

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {4}

zii

(no subject)

from: [info]zii
date: Feb. 15th, 2010 - 03:55 pm
Link

1. Vienmēr liekas, kas ir labāk tur, kur mūsu nav.
2. Nevajag non-stop maratonus. Ja citādāk nevari, tad IEPLĀNO sev atpūtu un piespied sevi to plānu ievērot. Darbi nekad nebūs padarīti līdz galam tā, ka varēsi apsēsties, saliktu rokas klēpī un laimīgi nopūsties.
3. Bikses par lielu ir ļoti patīkami jaunumi :) Īpaši jau sievietei.
4. Tādi paagri jurģi šogad. A ko tu teiktu, ja tev pie pārvākšanās piemestu komplektā brēcošu sīko, 2 suņus, kas jāved staigāt, un steidzīgu darbiņu, kas jāpaspēj iesniegt?

Reply | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Feb. 15th, 2010 - 05:07 pm
Link

1. visas laimes un nelaimes dzīvē rodas no salīdzināšanas :D
2. ieplānot te patiešām kaut ko ir grūti. es jau piektdienas vakarā ieplānoju laicīgi aizdoties uz to pasākumu, bet rezultātā nokavēju nieka 3 stundas :D tikai tādēļ, ka bija svarīgi lietas izdarīt pirms weekenda. nu, tā te tas notiek :D
3. jā, ir tāda viegluma sajūta, kas, protams, priecē :D
4. es droši vien teiktu - vajag nomenedžēt tā, lai tu pēc iespējas mazāk ciestu. suņus aizvest pie vecākiem, darbu nodot citam, mantas likt krāmēt vīriešiem, bet pati - sēdi un auklē sīko. vai tas nav tas, ko Tu man māci - ieplāno laiku atpūtai?!

it's not so easy as it looks like ;)

Toties ar laiku cilvēks iemācās atslēgt domāšanu. Vakar iegāju savā ūberīgajā dušā - stāvi kā zem ūdenskrituma, jo ūdens līst no griestiem :D un nedomāt ne par ko. ar laiku; talants dzīvot nāk ar laiku :)

Reply | Parent | Thread

zii

(no subject)

from: [info]zii
date: Feb. 15th, 2010 - 05:17 pm
Link

1. Ō jā. :)
2. Vecie labie projvadības riski, kuriem ir tieksme īstenoties?
4. Mans messidžs nebija par sūdzēšanos. Pa visu šo jezgu es sevi spiedu nejusties slikti par to, ka komandēju vīrieti un pati šad tad centos atpūsties. Citādi var nojukt vai sākt citus vainot pie tā, ka man nav brīva laika. Aptuveni tas, ko es pie sevis rakstīju. Bet nu jā, gudrība un sajūta par to, kā rīkoties, nāk ar praksi. Vakar ar Andu tieši runājām par to, ka ja ilgojies kaut kur nokļūt vai kaut ko izdarīt, rēķinies un nebaidies no puniem. [BTW - Anda, tev beidzot ir jātop par redzamāku cibas lietotāju!]

5. A ko, tu samenedžēji pārvākšanos viena wīkenda laikā?? Izveseļosimies un uzprasos atstāt sīko AB un ciemos pie tevis. Vai arī visi trīs varētu uzkrist tev uz galvas.
6. Izdomā, kas tev nepieciešams sālsmaizei!

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Feb. 15th, 2010 - 05:32 pm
Link

da, tie pat nav riski :D tā vienkārši ir darbu plūsma, kas jānovirza vienā vai otrā virzienā. darba laikā tu domā, kā to visu izdarīt, un laiks paiet nemanot. bet atnākot mājās, kad vairs nav spēka ne uz ko paskatīties - jā, tad tu sāc domāt, ka laiks ir pagājis un nekā cita vairs nav. tad vienkārši ieslēdzu kompi un skatos filmu, lai aizmirstos, lai būtu citā pasaulē. nu, es jau laikam esmu drusku jukusi.

ilgoties. es pat vairs nezinu, pēc kā ilgoties. ir sapņi, bet tie šķiet tik tāli un nepiepildāmi :D

nu jā, sanāca tā, ka bija domāts 6dien visu pārvest, bet pietrūka kastes grāmatām un vēl visādiem sūdiem. tāpēc braucām arī 7dien.
šobrīd mājās (?!) ir reāls bardaks. nezinu, no kura gala vispār kaut ko sākt krāmēt ārā :D un vai vispār vajag?! tas haoss man netraucē, neuzdzen dusmas. who cares? not me!

Reply | Parent