switch-off

« previous entry | next entry »
Feb. 15th, 2010 | 12:36 pm

Gandrīz non-stop maratons no piektdienas līdz svētdienas naktij. Tagad beidzot jūtu, ka smadzenes sāk atteikties.
Pasākums vecajā darba vietā atgādināja, ko nozīmē liels kolektīvs, un cik ļoti man patiesībā pietrūkst elementāras sirsnības un cilvēcisku attiecību, ar visām intrigām, klačām un gluži sievišķīgām kaislībām. Te tu tikai pēc kāda laika konstatē, ka cilvēks tur, klienta galā, īstenībā ir sieviete, nevis vīrietis vai otrādi!
Sestdiena, svētdiena - pārvākšanās, mantu kastes un maisi, nemitīga skraidīšana uz piekto stāvu un pilnīgs wtf-s, kad vienīgais risinājums ir nolaist rokas un iekrist gultā, kurā nevari aizmigt, bet visapkārt ir tāds bardaks, ka ir jāpiepūlas, lai atrastu kaut ko mugurā velkamu. Un tad vēl no rīta pilnīgā komā konstatē, ka bikses ir par lielu, bet siksnai pietrūkst caurumu. Šī bija pirmā nakts, kad beidzot gulēju. Un guļu vēl joprojām .... zzzz

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {4}

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Feb. 15th, 2010 - 05:32 pm
Link

da, tie pat nav riski :D tā vienkārši ir darbu plūsma, kas jānovirza vienā vai otrā virzienā. darba laikā tu domā, kā to visu izdarīt, un laiks paiet nemanot. bet atnākot mājās, kad vairs nav spēka ne uz ko paskatīties - jā, tad tu sāc domāt, ka laiks ir pagājis un nekā cita vairs nav. tad vienkārši ieslēdzu kompi un skatos filmu, lai aizmirstos, lai būtu citā pasaulē. nu, es jau laikam esmu drusku jukusi.

ilgoties. es pat vairs nezinu, pēc kā ilgoties. ir sapņi, bet tie šķiet tik tāli un nepiepildāmi :D

nu jā, sanāca tā, ka bija domāts 6dien visu pārvest, bet pietrūka kastes grāmatām un vēl visādiem sūdiem. tāpēc braucām arī 7dien.
šobrīd mājās (?!) ir reāls bardaks. nezinu, no kura gala vispār kaut ko sākt krāmēt ārā :D un vai vispār vajag?! tas haoss man netraucē, neuzdzen dusmas. who cares? not me!

Reply | Parent