Another one gone

« previous entry | next entry »
Sep. 2nd, 2009 | 02:26 pm

Nu, re. Vēl viens cilvēks aizpeld no mana aktīvā sociālā loka - draudzene precas un pārvācas uz DĀR. Ar šo faktiski izjūk no vidusskolas laikiem koptā draudzība, jo arī ar atlikušajiem diviem tuvajiem klasesbiedriem komunikācija ir tāda aptuvena - bez sasitībām, bez pienākumiem, ja kaut ko vajag, parunā skypā. Pēdējais "zaudējums" bija "draudzene", kas palika stāvoklī, bet pēc dzemdībām mums kaut kā vairs nebija par ko runāt, un tā nu tas sanāca, ka es pat izvairos no viņas. Arī ar bijušo priekšnieci attiecības būs tādas .. nu, kā ar bijušo priekšnieci - kad kaut ko vajag, ir kam piezvanīt. Nevis ar tādu baigo pārliecību, ka kaut kur tepat ir cilvēks, ar kuru var parunāt.
Labākais ir tas, ka nav vairs tik akūtas nepieciešamības pēc kāda, kas tevī klausītos. Vēl mazāka ir vēlme kādā klausīties :) Atgādiniet man, kāpēc ir vajadzīgi draugi?!

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {20}

(no subject)

from: [info]kangaroo
date: Sep. 2nd, 2009 - 04:39 pm
Link

Tādās situācijās jau vien arī uzzini patiesību. Kad vienkārši ir slikti un vajag izkratīt sirdi, tad otram ir vieglāk atteikt- katram tomēr ir arī savas problēmas (kas ir tuvākas, loģisku iemeslu dēļ). Bet ja otram ir tiešām reālas un taustāmas ziepes, tad paša problēma vairs neliekas nemaz tik liela un pat ar prieku dodies palīgā.

Es tieši dižķibeles dēļ to īpaši tā kaut kā sajūtu. Cilvēku loks, kam es būtu gatavs palīdzēt, ir krietni pieaudzis. Un nevis tāpēc, ka baigi daudziem iet sūdīgi, bet tāpēc, ka es redzu, ka nemaz jau tik daudz nevajag, lai citi- kā minimums- nejustos sūdīgi.

Reply | Parent