kaķa klepus - :(

Jā, jā! Es arī redzēju jauno Hariju Poteru. Un biju ārkārtīgi vīlusies. Šeit gan uzreiz jāatzīstas, ka neesmu poteriādes fane (nevienu grāmatu neesmu lasījusi; iepriekšējās sērijas esmu kaut kad redzējusi), bet pasaku filmas man patīk, jo tās parasti ir krāšņas un aizraujošas. Lai gan filmas pirmā epizode ir draivs šī vārda tiešakajā nozīmē, viss pārējais ir vairāk vai mazāk garlaicīgs. Man personīgi ļoti krita uz nerviem tie kraši - kurš ar kuru grib nosūkties! To, ka galvenie varoņi ir kļuvuši par pusaudžiem, var redzēt pēc Hermiones krūtīm. Tāpēc jau nevajag trešo daļas filmas aizpildīt ar absolūti nevajadzīgām sižeta līnijām. Man tomēr gribētos ticēt, ka burvju pasaulē mīlestībā ir kaut kas cēlāks, nekā nosūkties ar labākā drauga māsu. Pretējā gadījumā - kāda jēga ir šai paralēlai magic pasaulei?! Otra lieta, par ko ik pa laikam aizdomājos, bija par iepriekšējām sērijām - sēdēju un domāju, ko no visa iepriekš redzētā man vajadzētu atcerēties, lai sajustos kaut cik ieinteresēta uz ekrāna notiekošajam? Un vai es vispār esmu noskatījusies piekto daļu? Beigās ... jā, pašās beigās es no kinoteātra izgāju ar secinājumu - bļe, tas Poters taču ir totālākais lūzers, jo bez saviem draugiem un labajiem burvjiem viņš neko nebūtu izdarījis! Viņš, pretēji ļaunajiem džekiem, ir pasīvs savā būtībā. Vienīgais, kas viņu kā personāžu dzen darboties, ir doma, ka viņš ir izredzētais, un pāris viedi džeki, kas pasaka - bļe, briest baigie sūdi! Vienīgais, kas viņu kā personāžu ir izvilcis līdz 6.sērijai, ir fakts, ka labie spēki savu mērķu dēļ ir spējīgi konsolidēties diez gan operatīvi (it sevišķi tad, ja nākas tikai aizstāvēties), kamēr sliktie daudz enerģijas iztērē, lai sashēmotu, kā apčakarēt pārējos sliktos un dabūt lielāko pīrāgu - visu varu savās rokās! Bet Alans Rikmans (prof. Snape) ir un paliek seksīgākās balss īpašnieks :)