kaķa klepus - urban thriller

Šorīt ap pusvienpadsmitiem, kad es vēl izbaudīju pēdējās atvaļinājuma dienas miedziņu, ik pēc 10 minūtēm apklusinot mobilā modinātāju, dzirdu, ka kāds mēģina atslēgt dzīvokļa durvis. Bāž vienu atslēgu pēc otras, neder. Domāju, ka brālis būs beidzot parādījies pie apvāršņa. Kad slēdzējs bija izcīnījies ar atslēgām, ienāca koridorā un izčekoja pie spoguļa atstātās aploksnes. Tad viņš devās uz virtuvi un atgrieza ūdens krānu, kas tecēja diez gan ilgi. Nesapratu, kāpēc brālis tecina ūdeni virtuvē, nevis pārkrāmē mantas vai neņem zeķes no vannasistabas. Ik pa laikam dzirdu viņu izdvešam skaņu "Oho!" Pēc ūdens krāna aizdomīgi ilgās tecēšanas man sāka likties, moš tas ir kāds laupītājs!? Bet tā kā es guļu bez drēbēm, nelikās visai prātīgi rāpties ārā no gultas un uzprasīties uz nepatikšanām. Vēl pēc paris "Oho!" ūdens krāns tika aizgriezts, vēlreiz nočaukstēja aploksnes un atnācējs devās prom, tikpat tizli cenšoties aizslēgt durvis, t.i., izmēģinot vismas četras atslēgas. Pēc pāris minūtēm saņēmos un līdu ārā no gultas. Iegāju virtuvē un secināju, ka tas bijis dzīvokļa īpašnieks (krievu pensionārs), kas atbraucis no dāčas, lai paņemtu Rīgas satiksmes atsūtītos e-talonus un ... aplietu puķes.